The Beatles11

The Beatles jeb bītli bija britu rokgrupa no Liverpūles, kas pastāvēja no 1960. līdz 1970. gadiem. Grupas slavas gados dalībnieki bija Džons Lenons, Pols Makartnijs, Džordžs Harisons un Ringo Stārs, tomēr pirms pirmā albuma izdošanas grupā darbojās Pīts Bests un Stjuarts Satklifs. Tā bija viena no komerciāli visveiksmīgākajām un kritizētākajām grupām populārās mūzikas vēsturē. Tās inovatīvajai mūzikai bija liela ietekme uz 1960. gadu kultūras veidošanos.

The Beatles bija plānoti pirmie ārzemju koncerti Hamburgā. Saprotot, ka viņiem nav bundzinieka, viņi uzaicināja Pītu Bestu. Viņa mātei Monai piederēja Kazbas Klubs, kurā grupa bieži spēlēja.[2] 1960. gada 16. augustā grupa devās uz Hamburgu. 4. oktobrī viņi sāka spēlēt Kaizerkelera klubā. Viņiem nācās spēlēt sešas līdz septiņas stundas dienā, septiņas dienas nedēļā. 21. novembrī Džordžs Harisons tika deportēts sakarā ar melošanu par savu vecumu. Nedēļu vēlāk deportēja arī Bestu un Makartniju, jo viņi izraisīja nelielu ugunsgrēku. Decembra vidū prom devās arī Džons Lenons, tomēr Stjuarts Satklifs palika kopā ar savu līgavu Astrīdu Kirheri un līdz ar to pameta grupu. 1961. gada aprīlī grupa atgriezās Hamburgā. Kamēr viņi spēlēja, Tonijs Šeridans sarunāja ar bītliem par to, ka viņi spēlēs mūziku Šeridana dziesmās. Slavenākā bija My Bonnie, kura bija augstu dažādos dziesmu topos. Viņi atgriezās trešo reizi no 1962. gada 13. aprīļa līdz 31. maijam. Tad viņi uzzināja par to, ka Stjuarts Satklifs ir miris no smadzeņu asiņošanas.
1964. gada 7. februārī tūkstošiem fanu Hītrovas lidostā māja grupas dalībniekiem, kuri kāpa lidmašīnā, kas veda viņus uz ASV. Tas bija grupas pirmais ceļojums pāri Atlantijas okeānam. Neskaitot pašus mūziķus, līdzi ceļā devās fotogrāfi, žurnālisti un Fils Spektors. Kad lidmašīna bija gatava nolaisties, pilots paziņoja pasažieriem: "Paziņojiet zēniem, ka viņus gaida liels pūlis." Tik liels cilvēku pieplūdums nebija gaidīts; grupas ierašanos Savienotajās Valstīs noskatīties atnāca trīs tūkstoši fanu. Pēc preses konferences viņi tika iesēdināti limuzīnos un aizvesti uz Ņujorku. Sasniedzot "Plaza Hotel" viņus ielenca vēl viens fanu pūlis. Nākamajā dienā Džordžam Harisonam bija temperatūra, tādēļ mēģinājumā viņu aizvietoja Nīls Espinols. Grupas pirmā uzstāšanās notika 9. februārī, Eda Salivana šovā. Nākamajā rītā gandrīz katrs laikraksts ziņoja, ka "bītli bija tikai modes kliedziens".
"Mēs esam populārāki par Jēzu"
1966. gada 4. martā Džons Lenons izteica šādu paziņojumu: "Kristietība dosies prom. Tā izzudīs un samazināsies.... Es nezinu, kas pirmais aizies - rokenrols vai Kristietība. Šobrīd esam populārāki par Jēzu. Jēzum nebija ne vainas, bet viņa mācekļi bija biezi un prasti. Tā ir viņu locīšanās, kas man to sabojā." Raksts tika nodrukāts un neviens uz to nereaģēja. Tikai piecus mēnešus vēlāk, kad amerikāņu pusaudžu žurnāls "Datebook" uzrakstīja daļu no šī teksta uz sava vāka[5] ASV sākās reliģisko protesti, konservatīvās grupas paziņoja, ka dedzinās grupas ierakstus un citas lietas. Sākumā bītli paziņoja, ka "viņiem sākumā tie ir jānopērk, pirms dedzināt". Daudzas raidstacijas vairs neraidīja bītlu mūziku, daži koncerti pat tika atcelti. Vatikāns paziņoja par publisku Lenona komentāru atmaskošanu. 1966. gada 11. augustā bītli rīkoja preses konferenci Čikāgā, lai pārtrauktu nemierus. Vatikāns akceptēja viņa atvainošanos, bet Dienvidu Baptistu Konvencija to nedarīja.[6] Lenons vēlāk publiski pateicās Jēzum.
Studijas gadi un grupas izjukšana 1966. gada aprīlī grupa sāka ierakstīt jauno albumu Revolver. Grupa izpildīja savu pēdējo koncertu 1966. gada 29. augustā. Pols Makartnijs lūdza Tonijam Berovam ierakstīt koncertu, tomēr 30 minūšu garais ieraksts izbeidzās pēdējās dziesmas vidū. Koncerta kopgarums bija nedaudz zem 35 minūtēm. Kopš tā laika grupa koncentrējās uz dziesmu rakstīšanu. Mazāk nekā septiņus mēnešus pēc Revolver ierakstīšanas viņi atgriezās Abbey Road Studios, lai ierakstītu Sgt. Pepper's Lonely Hearts Club Band, kurš tika izdots 1967. gada 1. jūnijā un ierakstīts 128 dienas. 1967. gada 25. jūnijā bītlu uzstāšanos televīzijā tiešraidē skatījās apmēram 400 miljoni cilvēku visā pasaulē. Pārraides nosaukums bija "Our World". Tiešraidē no televīzijas studijas studijas tika ierakstīta arī viņu jaunā dziesma "All You Need Is Love", pavadījuma radīšana šai dziesmai tika gatavota piecas dienas. Grupas biznesa afēras sāka atklāties, kad grupas menedžeris Braiens Epšteins nomira no narkotiku pārdozēšanas. 1967. gada beigās britu prese pirmo reizi smagi kritizēja bītlus par viņu filmu Magical Mystery Tour. Daļai kritikas par iemeslu kalpoja fakts, ka filmā bija liela nozīme krāsām, bet tolaik krāsu televīzija Lielbritānijā bija retums. Filmas skaņu celiņš Lielbritānijā tika izdots kā dubultā EP plate, bet ASV kā LP plate. 1968. gada sākumu bītli pavadīja Rišikešā, Indijā, mācoties meditāciju pie Mahariši Maheša Jogi. Vēlāk Lenons un Makartnijs devās uz Ņujorku, lai paziņotu par Apple Corps izveidošanu. Tā paša gada vidū grupa bija ļoti aizņemta ar albuma The Beatles, ierakstīšanu. Kas vēlāk fanu aprindās kļuva pazīstams kā "Baltais albums", jo tā vāks bija pilnīgi balts. Grupas dalībnieki sāka strīdēties un Ringo Stārs pat uz laiku pameta grupu. Atlikušo trijnieku tas neapstādināja, jo Makartnijs spēlēja bungas dziesmās "Martha My Dear", "Wild Honey Pie", "Dear Prudence" un "Back in the USSR". Viens no strīdu iemesliem bija tas, ka Lenona jaunā draudzene Joko Ono bija blakus mūziķim gandrīz visās sesijās, kā arī tas, ka citi uzskatīja Makartniju par pārāk dominējošu. Turklāt, Harisonam bija grūti savas dziesmas ielikt albumos. Grupas dalībnieki sāka paši savus projektus, piemēram, Plastic Ono Band un The Dirty Mac. Slavenā Vudstokas koncerta organizētāji pat centās pierunāt Džonu Lenonu savākt grupu kopā un uzspēlēt šajā festivālā, taču viņš atbildēja, ka pārējie nepiekrīt. Tad viņš piedāvāja uzspēlēt kopā ar Plastic Ono Band, taču tam organizatori nepiekrita. Pēc ilgajām albuma "Get Back", kurš vēlāk tika pārsaukts par Let It Be, sesijām, kuru laikā viņi arī sniedza savu pēdējo koncertu - slaveno jumta koncertu, kurš pirms tam netika izziņots, grupa ierakstīja savu pēdējo albumu - "kā vecajos, labajos laikos". Albums tika izdots ātrāk nekā Let It Be, bet pabeigts tas tika vēlāk. Arī albuma vāks bija simbolisks - grupas dalībnieki dodas prom no studijas un turpmāk ies katrs savu ceļu. Biznesa jomā Makartnijs vēlējās, lai Lī Īstmens, viņa toreizējās draudzenes Lindas Īstmenas tēvs, kļūtu par jauno menedžeri, tomēr citi vēlējās ņujorkieti Alenu Kleinu. Visi iepriekšējie grupas lēmumi bija vienbalsīgi, tomēr šoreiz kvartets nespēja vienoties. Lenons, Harisons un Stārs uzskatīja, ka Īstmeni nostādīs Makartnija intereses augstāk par pārējās grupas interesēm. 1971. gadā noskaidrojās, ka Kleins nozadzis 5 miljonus sterliņa mārciņu no grupas īpašumiem. 1973. gadā Lenons atzinās Makartnijam, ka viņiem vajadzēja strādāt ar Īstmena menedžmentu. Tas palīdzēja izbeigt viņu domstarpības, taču ne pilnībā. Viņi vairs nekad neko neierakstīja kopā. Lenons tika nošauts 1980. gada 8. decembrī. Daudzus gadus vēlāk, projekta "Bītlu Antoloģija" ietvaros Makartnijs atzina: "Atskatoties atpakaļ, es saprotu, kāpēc pārējie domāja, ka viņš [Lī Īstmens] bija par mani un pret viņiem." Pēc izjukšanas Pēc grupas izjukšanas, visi dalībnieki izdeva soloalbumus septiņdesmito gadu sākumā, ieskaitot Lenona John Lennon/Plastic Ono Band (1970), Makartnija Ram (1971) un Harisona All Things Must Pass (1970). Dažu albumu radīšanā sadarbojās vairāki bītli; Stāra albums Ringo (1973) bija vienīgais, kura radīšanā piedalījās visi četri, lai gan dažādās dziesmās. BBC pieder liela bītlu ierakstu kolekcija, kuras lielāko daļu sastāda studijas ieraksti no 1963. gada līdz 1968. gadam. Liela daļa šī materiāla tika ņemta par pamatu dokumentālo ierakstu (radio) sērijai "Bība Pazaudētie Bītlu Ieraksti". Vēlāk, 1994. gadā labākie ieraksti tika iedoti oficālam, EMI izdotam albumam "Live at the BBC".
Atkalapvienošanās 1994. gada februārī, trīs vēl dzīvie bītli apvienojās lai pabeigtu Lenona nepabeigtos ierakstus. "Free As A Bird" bija pirmā dziesma "Bītlu Antoloģijas" albumā, kā arī tika izdots kā singls 1995. gada decembrī. "Real Love" sekoja 1996. gada martā. Arī "Real Love" bija iekļauta "Bītlu Antoloģijas" sērijā. Klauss Vormans, kurš pazina bītlus jau kopš viņu dienām Hamburgā, un pat izdomāja albuma "Revolver" dizainu, izdomāja arī Bītlu Antoloģijas vāku konceptu. Viņi joprojām ir neticami populāri. 450 000 albuma "Anthology 1" kopijas bija pārdotas jau pirmajā pārdošanas dienā, sasniedzot vislielāko pārdoto eksemplāru skaitu pirmajā dienā kādam albumam. 2000. gadā kompilācijas albuma "1" 3.6 miljoni kopiju tika pārdoti pirmajā nedēļā, kamēr pirmajās trijās nedēļās tika pārdoti 12 miljoni eksemplāru, padarot to par albumu, kurš tika pārdots visātrākajos tempos, kā arī par pārdotāko 2000. gada albumu. Kolekcija arī ieguva pirmo vietu ASV un vēl 33 citās valstīs. Stils un ietekme uz moderno kultūru
Vēl piecdesmito gadu beigās, kad "The Quarrymen" vēl nebija sava menedžmenta, viņi staigāja ādas drēbēs. Sešdesmito gadu sākumā, kad bītli kļuva slaveni, viņiem bija tā saucamās "Mop-top" frizūras, kuras Džordžs Harisons vismaz vienu reizi nosauca par "Artūru". Šīs frizūras līdz ar bītlomāniju kļuva populāras. Jau 1967. gadā katram bija sava frizūra, taču uz Sgt. Pepper's Lonely Hearts Club Band vāka visiem bija ūsas, kas padarīja viņu izskatu daudz vecāku. Bītli bija tie, kas izdomāja plānus džemperus ar augstām apkaklēm, un par godu tam šo apģērba gabalu sauc par bītleni.