Meitene ar pūķa tetovējumu8

Noomi Rapasa

Rūnija Mara

Triloģijas autors Stīgs Larsons bija žurnālists, aktīvs cilvēktiesību un sieviešu līdztiesības aizstāvis. Savas dzīves laikā viņš rakstīja par dažādām tēmām, bet viņa lielā tēma un mūža darbs bija Zviedrijas galēji labējo organizāciju pētīšana. Protams, Larsona aktivitātes nepalika bez ievērības un pēdējos 15 mūža gadus viņš faktiski nodzīvoja nepārtrauktās bailēs par savu dzīvību. Grāmatu rakstīšana viņam bija atelpa no saspringtās ikdienas, kā arī iespēja paust sev nozīmīgas idejas un garīgi attīrīties.

Interesanti, ka Līsbetes tēlu ir iedvesmojusi Astrīdas Lindgrēnas Pepija Garzeķe. Līsbete ir sava veida versija par pieaugušu Pepiju. Varbūt ievērojāt, ka filmā uz Līsbetes dzīvokļa durvju plāksnītes ir rakstīts „V. Villekulla”, kas ir saīsinājums no „Villa Villekulla” – Pepijas Garzeķes mājas nosaukuma. 

Triloģijas otrās daļas nosaukums ir „Meitene, kura spēlējās ar uguni”, trešās - „Uzspridzinātā gaisa pils” (starptautiskais nosaukums mainīts uz "Meitene, kura izspārdīja sirseņu midzeni").

Man personīgi ļoti patīk patīk Līsbetes tēls, jo sen nebiju ne literatūrā, ne kino redzējusi tik spēcīgu sievietes tēlu. Līsbete ir gudra, fiziski spēcīga, spējīga izturēt visdažādākās dzīves vētras un nesalūzt. Ja viņai kāds nodara pāri, viņa atrod veidu kā atriebties vainīgajam. Turklāt Līsbete nekad neieslīgst sevis žēlošanā un neuzskata sevi par upuri.

Mikaēla Blumkvista tēls nereti tiek saistīts ar pašu grāmatu autoru. Izrādās, ka Larsons bijis greizsirdīgs uz Blumkvistu, jo viņam ir viss, ko Larsons būtu vēlējies sev: atzinība, nauda un daudzu sieviešu uzmanība. Pats Larsons vairāk līdzinājies Līsbetei, jo arī viņš neuzticējās policijai, nelabprāt runāja par pagātni un bija liels ātro uzkodu un kafijas cienītājs.

2011. gada decembrī pasaulē bija pārdots vairāk nekā 65 miljoni „Millenium” triloģijas grāmatu. Ienākumi no Holivudas versijas „Meitenei ar pūķa tetovējumu” šā gada martā sasniedza 102 miljonus dolāru. Īsāk sakot, triloģija ir kļuvusi par globālu fenomenu. Diemžēl Stīgs Larsons nepiedzīvoja ne savu grāmatu panākumus, ne to pārvēršanu filmās – viņš nomira 2004. gadā. Ir zināms, ka Larsons gribēja šo sēriju turpināt un bija uzrakstījis daļu no ceturtās grāmatas, kā arī uzmetumus piektajai un sestajai grāmatai. Teorētiski ceturto grāmatu ir iespējams pabeigt, bet vai tas notiks pagaidām nav zināms.