Artūrs Strautiņš - Miers tām upēm kuras pārklāj ledus1

Miers tām upēm, kuras pārklāj ledus, Miers tiem kokiem, kas tik sarmā zied... Miers ar tiem, kas viņu meklēdami Pārāk agri acis aizdariet. Miers tām laivām, kuras sadauzītas, Rudens vētra kailā krastā sviež. Miers ar tiem, kas tik daudz maldījušies, Atpakaļ uz dzimto krastu griež. Miers ar tiem, kas kaujās uzvarēti, Lepnās galvas atkal lejup sver... Miers ar tiem, kas tik daudz cerējuši, Un kam laime tomēr nepieder... Miers ar tiem, kas vēl ar sāpēm cīnās, Miers ar tiem, kas spārnus plest vēl drīkst. Kā ar nakti klusi izlīgst diena, Mums ar nāvi klusi jāizlīgst.