Praatam neaptverami, bet jau pagaajushi 5 gadi, kopsh Maartinjsh vairs nav starp mums...
Muuzikjis un dzejnieks Maartinjsh Freimanis dzimis 1977.gada 7.februaarii Liepaajaa.
Shodien ir atceres diena.
Piecus gadus atpakalj visi seeroja, rakstiija... bet shodien klusums. Cik gan aatri viss aizmirstas. Varbuut ir veerts padomaat par to. Varbuut arii nav. Viss ir tikai piishlji.
Dziesmas skan joprojaam, taas ir pieejamas, taas nemirst. Jebkursh var taas klausiities un sajust Maartinju, to Maartinju, kuru pazinaam un miileejaam. To Maartinju, kursh sacereeja, dziedaaja, miileeja Pepi un bija...
Es vispaar ne iipashi klausos latvieshu muuziku, jo uzskatu, ka taada ir ljoti maz, uz vienas rokas pirkstiem saskaitaama, bet nu Maartinjsh bija kas iipash. Pat nevaru ne ar ko saliidzinaat. Vinjsh bija atshkjiriigs.
Lai nu shodien skan visas taas miiljaas un tuvaas dziesmas. Lai nu shodien un vienmeer atceramies un miilam Maartinju. Maartinju, sho sirds cilveeku. Sho maakslinieku. Sho dziedaataaju.
Maartinj! Liepaaja ir ar Tevi. Latvija ir ar Tevi. Ar Tevi visi mees, lai kur kurais buudami, mees visi esam ar Tevi. Paldies par Tavu muuziku, par Tavu cilveekmiilestiibu, par kopiibas sajuutu.
Un jaa, patiesiibaa Maartinjsh nekur nav aizgaajis, vinjsh ir tepat starp mums, katraa no mums, kursh vinju atceras, klausaas un miil.
Par to arii pacelsim glaazes! 
Mīlēt un cienīt kādu, kurš ir tāda vērtība ir jāmāk. Jāizprot, kad un kā rakstīt. Labāk būtu paklusējis un tādejādi vienkārši izrādījis savu cieņu.
Mārtiņa sunīti nesauc ne Pipija, ne Pepija un arī ne daudzās citās variācijās kādas esmu dzirdējusi un redzējusi!
