melnās anekdotes
*Krievs un igaunis ar savām draudzenēm brauc vilciena kupejā. Krievam meitene tāda skaista, slaida, garām kājām - modele, vienu vārdu sakot. Igaunim savukārt resna, neglīta, blaugznainiem matiem, krūtis nokārušās - drausmas.
Brīdī, kad abas dāmas izgājušas, krievs igaunim saka: "Paklau, mums te Maskavā nesen jaunu plastiskās ķirurģijas institūtu atklāja, tur par 15 tūkstošiem tavu veceni par tādu skaistuli uztaisīs. Manējā pirms tam arī diez cik glīta nebija."
Igaunis brīdi padomā: "Zini, mēs, igauņi, tāda vienkārša tauta esam. Mēs tagad braucam uz Sāremā, man tur tēvocis Juhans dzīvo, viņš par desmit kronām viņu noslīcinās"
*Lielais 747 aviolaineris, kā parasti pārpildīts. Pēkšņi caur salonu uz kabīni taustīdamies dodas divi piloti, vienam baltais spieķis, otram suns, abiem tumšās brilles. Pasažieri padomā, ka tas tikai joks, kamēr abi tiešām ieiet kabīnē. Lidmašīna izbrauc uz skrejceļa, sāk pacelšanos, bet pie pusskrejceļa vēl nedomā celties gaisā. Ļaudis jau sāk nervozēt. Pie trim ceturtdaļām salonā skan jau izbiedētākas balsis, bet lidmašīna neceļas. Pēdējie 100 skrejceļa metri. Lidmašīna nemaz nedomā celties, salonā pilnīga panika, citi kliedz, citi skaita lūgšanas. Pie pēdējiem metriem lidmašīna beidzot atraujas no zemes.
Viens no pilotiem ieslēdz autopilotu, noslauka sviedrus un domīgi jautā kolēģim: "Klausies, a ko mēs iesāksim, ja viņi tur salonā kādreiz izdomātu nebļaut pietiekami skaļi?"
*Trolejbusā vizinās narkomāns. Pienāk kara veterāns:
"Klausies, puis, dot apsēsties! Es 45-tajā karoju, zaudēju kāju!"
"Da nemuldi, es vakar 45-tajā vizinājos, tavu kāju tur neredzēju."
*Aizgāja ekskursijā skolotāja ar bērniem uz būvlaukumu. Ekskursijas laikā notiek starpgadījums - pa logu izkrīt strādnieks un nositas.
Visi atgriežas atpakaļ skolā un skolotāja nolemj, ka vajadzētu šo atgadījumu izrunāt.
S: Nu kā jūs, bērni, domājat, kādēļ celtnieks nokrita?
Maša ceļ roku: Es domāju, ka viņš neievēroja drošības noteikumus un tādēļ arī nokrita.
S: Malacis, Maša! Nu un tu Peķa?
P: Pēc manām domām, onka bija piedzēries, paslīdēja kāja un bams - lejā...
S: Nu arī var būt... Un ko tu teiksi Vovočka?
V: Tas onkulis lamājās uz manu mammu.
S: Kā tā? Un ko viņš teica?
V: ...puisīt, bļ@#, ka tavu māti - BEIDZ ŠŪPOT KĀPNES!!!
*Stjuarte: "Cienījamie pasažieri, mūsu lidmašīna ir sasniegusi septiņtūkstoš metru augstumu. Starp citu, komandieris lūdza pajautāt, vai kādam gadījumā nav 6 tonnas degvielas."
*Ziemassvētku naktī puisītis dzird troksni kamīnzālē. Aizskrien uz kamīnzāli un ierauga Ziemassvētku vecīti.
- Salaveci! Tu tiešām eksistē!!!
- Jā, puisīt... Tu mani redzēji. Tagad man nāksies tevi nogalināt.
*Ārsts pacientam:
- Varu apsveikt, jūsu ķermenī ir uzradusies jauna dzīvība!
- Dakter, nu ko jūs te gvelžat? Es taču esmu vīrietis!
- Vispār jau cērmēm tas ir vienalga...
*Karaļa galmā notiek sacensības šaušanā ar loku.
Pirmais sacensības sāk kāds sudraba bruņās tērpts bruņinieks - nu vienkārši spīd un laistās. Šamais paņem bultu un loku un sāk tēmēt. Pretī viņam stāv kāds galīgi nobijies zemnieks ar ābolu uz galvas. Nu un šis izšauj un trāpa tieši ābolā.
Šāvējs pagriežas pret karali, dziļi paklanās un saka:
- I`m Sir Lancelot.
Nākošais nāk zelta bruņās tērpts bruņinieks – arī spīd un laistās.
Izņem zelta loku un zelta bultu un sāk tēmēt. Izšauj un trāpa tieši iepriekšējās bultas galā. Nu arī šis pagriežas pret karali, dziļi paklanās un saka:
- I`m Robin Hood.
Bet, tad nāk kāds pavisam vecs, noskrandis, līku muguru, sakropļotu seju, ar līku loku un līkām bultām vīrelis. Ilgi nedomādams, viņš izšauj un trāpa tieši zemnieka sejā. Tas nokrīt, un visapkārt izšļakstās asinis. Vīrelis mazliet ieliecas savos ceļos un saka:
- I`m...sorry!
*Smilšu kastē sēž maza meitenīte un kautko ēd.
Garāmgājējs, to ieraugot, vaicā:
-Meitenīt! Ko tu tur ēd???
Meitenīte, zvērīgā balsī atbild:
- NEZINU! PATS ATSKRĒJA!!!
*Krievijas drūmie ziemeļi. Sādža. Vecākie izdomājuši, ka sādžai vajadzīgs sava krematorija.
Krievijas drūmie ziemeļi pusgadu vēlāk. Krematorija ir beidzot uzcelta.
Krievijas drūmie ziemeļi vēl pusgadu vēlāk. Krematoriju jau pus gadu kurina, bet nav neviena mirušā.
Krievijas drūmie ziemeļi vēl pusgadu vēlāk. Ceļa malā tiek atrasts nosalis bļitkotājs. Viņu paredzēts kremēt. Neviens nezina, kā tas būtu jādara. Bļitkotāju ievieto krematorijas krāsnī un turpina kurināt. Pēc pāris dienām sādžas vecākajiem šķiet, ka vajadzētu būt visam kārtībā. Kāds drosmīgākais paver krāsns durvis. No turienes atskan balss: - Aizveriet taču logu! Šausmīgi auksts!
