ļaunais aņuks :)
kā saukā veco Makflarenu1
Vecs skots sēž krogā. Sēž, sūc aliņu un kūpina pīpi. Sēž, sēž un beidzot saka:
Lūk, tās dzirnavas es uzbūvēju viens pats... savācu akmeņus, sajaucu javu un uzbūvēju... bet kāpēc neviens mani nesauc par Makflarenu – dzirnavu cēlāju?
...
Izsūca vēl vienu aliņu...
Lūk, to dārzu, kurā tagad ir pašas lielākās augļu un ogu ražas, es iestādīju viens pats... visi priecājas un ievāc ražu. Bet kāpēc neviens mani nesauc par Makflarenu – dārznieku?
Sēdēja, sēdēja, izdzēra vēl vienu aliņu.
Lūk, to tiltu es uzbūvēju viens pats. Nozāģēju kokus, nomizoju un uzbūvēju tiltu. Tagad pār viņu brauc mašīnas, staigā cilvēki. Bet kāpēc neviens mani nesauc par Makflarenu – tiltu būvnieku?
Izdzēra vēl divus aliņus..un jau pavisam bēdīgi šļupstošā balsī saka: