aņuki nr.22

Tātad pienākusi otrā daļa! Cerams ka patiks, jo mēgināju salasīt tos labākos un smieklīgākos:D



Pasažieris viens pats sēdēja vagona kupejā un smēķēja. Biļešu kontrolieris cēla iebildumus:
- «Atvainojiet, šeit smēķēt var tikai ar pārējo kupejas pasažieru atļauju».
- «Bet es esmu šeit viens pats!»
- «Tas nekas, likums paliek likums. Jums jāgaida, kamēr kāds iekāpj un atļauj Jums uzsmēķēt».

Lienīte pamostas četros no rīta: «Māmiņ, pastāsti man pasaciņu!»
Māte: «Pagaidi bērniņ, drīz pārnāks tētis, viņš mums stāstīs pasaciņu».

- «Jūs jau vesels? Kā tas nākas?»
- «Ārsts man iedeva kaut ko svīšanai».
- «Un tas bij?»
- «Rēķins!»

- Kāpēc alus ir labāks par sievieti?
- Alus netaisīs skandālu, ja paņemsi vēl vienu alu.

— «Ak, mīļais, kaut jel vienu vienīgu dienu tu varētu būt tik galants un bruņniecisks, kā tur tie kavalieri filmā!»
— «Jā, bet vai tu arī zini, cik viņi par to saņem?»

— Vai tu jau ilgi kopš esi precējies?
— Divus gadus.
— Vai ar gaišmataino Ievu?
— Nē, ar manu bijušo sekretāri.
— Ak, ar to, kura rakstīja simts vārdus minūtē?
— Ar to pašu.
— Vai tad viņa vēl arī tagad tikpat ātri raksta?
— Nē, tagad viņa runā simts vārdus minūtē...

Kāds jauneklis ar ļoti plānu naudas maku, pūlas iegūt kādas ļoti bagātas un reizē arī ļoti izlutinātas un daudzu pielūdzēju aplidotas dāmas roku. Viņas māte tam nozīmīgi aizrāda: «Jums būs daudz jāpūlas, līdz iegūsit manas meitas sirdi». Bet jaunavas tēvs vēl zīmīgāk piebilst: «Bet būs jāpūlas vēl daudz vairāk, kad viņas sirdi būsiet jau ieguvis».

«Mammu», prasa jaunākais savai mātei, «kas ir erotika?»
«Nu kā lai es to zinu!», māte atsaucas. «Esmu uzaudzinājusi piecus bērnus, kur tad lai būtu vēl ņēmusi laiku, nodarboties ar tādiem niekiem kā erotika».

«Mans vīrs droši vien mani apprecējis manas naudas dēļ.»
«Tad tev, vismaz, ir apmierinājums, ka viņš ir gudrāks, nekā to varētu domāt.»

«Dārgais draugs, aizdod man 50 latus. Tikai uz vienu mēnesi. Es jau varētu aizņemties no Ādamsona, bet viņš plēš 3 latus procentos.»
«Še tev 3 lati un aizņemies tos 50 latus no Ādamsona».

«Tēt, kas tas ir — bankrots?»
«Bankrots, mans dēls, ir, kad tu savu naudu iebāz bikšu kabatā, bet citiem atļauj sev novilkt kreklu!»

Skolotājs jautā Jānītim: «ja tavs tēvs janvāri paņem bezprocentu kredītu 300 latu un apņemas katru mēnesi atdot 30 latu, cik viņš būs vēl parādā jūlijā?»
«300 latu», ātri atbild Jānītis.
«Tu taču nemaz neproti rēķināt» sašutis izsaucas skolotājs.
«Oh, skolotāja kungs!» Jānītis smaidīdams atbild, «rēķināt es protu gan, bet jūs nepazīstat manu tēvu!»

«Ko tu saki, Mārtiņ, tev esot izņemta nauda no kabatas? Varbūt to izdarījusi tava sieva?»
«Ak nē, vienā kabatā bija vēl drusku palicis».

«Lilij, vai Tu mani arī tikpat ļoti mīlētu, ja es būtu pazaudējis savu mantu?»
«Vai Tu to esi pazaudējis?»
«Nē!»
«Nu, beidz! Tu mani tā nobaidīji! Jā, protams, ka es arī tad Tevi ļoti mīlētu».

«Klausieties, šofer, mana sievasmāte brauc uz vilcienu. Pasteidzaties, lai Jūs laikā nokļūtu stacijā».
Šofers: «Neraizējaties, kungs, mēs nenokavēsim. Es tā steigšos, it kā es vestu pats savu sievasmāti».

«Tēt, vai sultāns ir vīrs, kam daudz sievu?»
«Nē, mans dēls. Tamdēļ vien neviens netiek par sultānu».

Psihiatrs un bokseris sēž bārā.
Psihiatrs: "Jūs izskataties tāds uzvilkts, agresīvs. Vai tā nav?"
Bokseris: "Nevaru vien sagaidīt, kad varēšu iziet ar kādu parunāt!"

«Es biju ļoti slima. Man tā dega galva kā ugunīs, es vai traka paliku, kā uztraucos, kad, mērot temperatūru, termometrs no liela karstuma gandrīz pārplīsa».
«Nu, cik tad tāds termometrs var maksāt!»

Draudzenes: «Šodien kaimiņu Jānis teica, ka man trūkstot tikai spārnu. Droši vien viņš mani iedomājas par eņģeli!»
«Var būt arī par zosi!»

Anniņa vakarā saka briesmīgi skaļi: «Mīļais Dieviņ, atnes man uz svētkiem lielu šūpļa zirgu».
Māte: «Anniņ, bet nekliedz taču. Mīļais Dieviņš nav kurls».
Anniņa: «Jā, bet paps taču guļ blakus istabā».

- «Vai Jūs ziniet filmu: «Skaistas sievietes vēlēšanās?»
- «Nē, filmu es nezinu, — bet tās vēlēšanās gan!»

- «Tātad, Tu nopietni esi nolēmis atmest dzeršanu?»
- «Jā, es jau sev iegādājos kabatas nazi bez korķaviļķa.»

Viņa: «Dažos Āfrikas apgabalos vīrs savu sievu sākot iepazīt tikai pēc kāzām!»
Viņš: «Kāpēc Tu domā, ka tā tas ir tikai Āfrikā?»

Sieva: «Rītdien paliek divdesmit pieci gadi, kopš mēs apprecējāmies, es kaušu vistu».
Vīrs: «Ak, lai taču paliek, tas nabaga putniņš tur nav vainīgs».

Viņa: «Saki man īsto iemeslu, kamdēļ tu tik vēlu pārnāci mājās?»
Viņš: «Bet tici droši, sieviņ', man ļoti sagribējās kārtīgas vakariņas».

«Kaut jel reizi varētu uz sievietēm paļauties! Man, piemēram, ir četras līgavas, un vai tu domā, ka kāda ir man uzticīga?»

- «Tēt, kas īsti dod pienu, — vērsis vai govs?»
- «Govs».
- «Un vērsis ne?»
- «Nē, mans bērns».
- «Tā? Un kamdēļ vērsis pienu nedod? Viņš negrib vai nevar?»

Kāds viesnīcas ģenerāldirektors novēro savus darbiniekus un viņa vērību saista kāds noskumis trauku mazgātājs. Viņš pieiet tam klāt, draudzīgi uzsit uz pleca un saka: «Arī es reiz esmu iesācis kā trauku mazgātājs un tagad esmu ģenerāldirektors».
«Jā», atbild uzrunātais, «un es reiz iesāku kā ģenerāldirektors un tagad esmu trauku mazgātājs».

- «Vari apsveikt mani! Šodien pēcpusdienā Jānis mani lūdza, lai kļūstu viņa sieva».
- «Tas mani nemaz nepārsteidz. Viņš vakar man lūdza to pašu, un kad es viņam atbildēju «nē», viņš uztraucies teica, ka tagad esot spējīgs izdarīt vislielāko muļķību».

«Mama, papus gan nav tik bagāts kā mēs».
«Kādēļ tad tu tā domā, mans bērns?»
«Tamdēļ, ka viņš nav tā ģērbies kā mēs, un viņam vienmēr jāstrādā, kad mēs ejam staigāt».

- «Saki jel, kāda starpība gan ir starp pirmo un pēdējo mīlu?»
- «Kā, — vai tad tu to nezini? Par pirmo mīlu taču vienmēr domā, ka tā ir pēdējā, un par pēdējo, ka taisni tā ir pirmā».

- «Nu, kā tagad ar ēstgribu?»
- «Slikti, ārsta kungs. Man pat tie ēdieni vairs negaršo, kurus Jūs man aizliedzāt».

- «Tava sieva pēkšņi kļuvusi sirma. Kā tas nākas? Naudas rūpes?»
- «Jā gan, — viņai nav vairs naudas matu krāsošanai.»

Viņa: «Vai ir jel kāds vīrietis, kas būtu godbijīgi savai sievai sacījis: Tu esi vienīgā sieviete, ko es mīlu?»
Viņš: «Bet saprotams».
Viņa: «Kas tas būtu? Vai tu?»
Viņš: «Nē, Ādams»

- "Kāda atšķirība starp sociālismu un kapitālismu?"
- "Nekāda. Sociālismā Tev ir nauda, bet nav iespējams iegādāties to, ko gribi. Savukārt, kapitālismā ir nopērkams viss, bet nav naudas."

«Esot parādījies Tavs jaunākais vēsturiskais romāns?»
«Jā, tik tiešām».
«Un kas ir varonis?»
«Izdevējs».

«Ko jūs sev atļaujaties, kungs? Jūs esat visiem stāstījuši, ka esmu idiots».
«Lūdzu atvainojiet, es nezināju, ka jūs to gribat turēt noslēpumā».

«Nu, Pēterīt, kā tev gāja šodien skolā?»
«Labi, mamm! Skolotājs sacīja, ja visi puikas būtu tādi kā es, tad skolu vajadzētu slēgt!»

Direktors: «Jūs rītu gribat būt brīvs, lai varētu piedalīties savas sievas mātes bērēs?»
Padotais: «Jā, direktora kungs, ja rītdien nelīs».

«Kārli, cik ir puse no astoņi?»
«Kā jādala, vertikāli jeb horizontāli?»
«Tas taču ir vienalga».
«Nav viss vienalga! Ja dala vertikāli, tad ir trīs, bet ja dala horizontāli, tad ir nulle!»

«Ko Tu mīli vairāk, mani vai manu naudu?»
«Tavu naudu, jo tā nesmird».

«Mam', es gribētu brālīti», kādu dienu Kārlītis paziņo mātei. Kad māte interesējās, kāpēc viņam pēkšņi prātā ienākusi tāda vēlēšanās, Kārlītis atbild: «Redzi, mamm', man ir apnicis vienmēr vienam pašam kaķi kaitināt».

Satiksmes policists paceļ zizli, un dāma pie auto stūres uzreiz nobremzē. Policists izvelk soda kvīti un saka: «Kad Jūs izbraucāt no līkuma, Jums bija mazākais 65.»
«Policista kungs», viņa satraukta atbild, «tik veca es izskatos tikai šinī cepurē».

«Savādi, pirms sešām nedēļām Jūs bijāt akls un šodien esat mēms. Es Jums vairs nedošu ne santīma».
Ubags: «Bet mīļā kundze, Ja Jūs būtu akla un pēkšņi atgūtu redzi, Jūs arī zaudētu valodu».

«Tas ir skaidrs, — Pēter», saka šefs, ja es te nebūtu, Jūs būtu kūtrākais darbinieks visā uzņēmumā».

Privātsekretāre. «Direktora kungs, es nesaprotu, te pa telefonu viens sauc tikai: Idiots!»
Direktors: «Dodat šurp, tas droši vien esmu es».

«Neņem nu man ļaunā, draugs, bet tava līgava tiešām ir ļoti neglīta!»
«Varbūt, bet par to viņai ir simtstūkstoši mīkstinošu apstākļu».

Viņa: «Albert, ko nozīmē šie melnie mati uz tavām drēbēm?»
Viņš: «Tie nozīmē, ka tu manas drēbes neesi ne reizes tīrījusi, kamēr tu esi kļuvusi gaišmate».

«Kārlīt, vai tu man vari pasacīt, cik ilgi Ādams un Ieva bij paradīzē».
«Līdz rudenim».
«Līdz rudenim? Kāpēc tā?»
«Nu, agrāk āboli taču nav gatavi!»

Ārsts: «Jūsu sievai viņas nervozitāte neko nenozīmē. Tās dēļ viņa var dzīvot simtu gadu!»
Vīrs: «Jā, ārsta kungs, bet es?»

«Man ir tāda sajūta, ka Pēteris mani vairs nemīl. Viņš runā tikai par to, kas mani vismazāk interesē».
«Tā, par ko tad?»
«Nu, par sevi».

«Man ar savu sievu visā laulības dzīvē tikai vienu vienīgu reizi ir bijušas vienādas domas».
«Kā tas gadijās?»
«Tas bija, kad dega mūsu māja un mēs abi reizē gribējām sasniegt glābšanas kāpnes».