Noteikti jau nu visi zin pasaku par zelta zivtiņu, kurā dzīvoja reiz nabadzīgs zvejnieks ar sievu - dzeni. Nē? Nu tad viss bija kaut kā tā. Aizgāja zvejnieks uz copi makšķerēt, nu tipa tur vodačka, zakusačka, nu kā jau riktīgiem zvejniekiem nākas. Skatās vecais, ķerās, nu davaj, vilkt laukā, bet tur galā nu nevar saprast, tobiš kāda veca samovarka vai kastroļa vāks, nu baigi vizuļo - laikam par daudz zaļo pūķi uz krūts esmu paņēmis - spriedelē nabagais zvejnieciņš, un solās pie visiem svētajiem pūķiem, vairs nekad nedzert. Nu neko, pazavērsies tuvāk, varbūt vecenei saimniecībā noderēs. Skatās, nihujase, zelta zivtiņa. Come on! Šitajā dīķī ne teorētiski, ne praktiski tādas lietas nevar eksistēt. Tikko kā zvejnieks grasījās šproti mest spainī un mest mieru visai šitai izrādei, tā atskanēja balss
- Ak, žēlsirdīgais, palaid mani vaļā, es izpildīšu 3 tavas vēlēšanās, kad vien tu vēlēsies, tik nāc un pasauc mani.-
-Hmm .. - zvejnieks, smīkņājot bārdā, jau sācis uzburt 18+ cienīgas ainas.
- Deal. Tik skaties, nebūs, pa aci dabūsi. - saucis tas, laižot vaļā šproti.
Gājis atpakaļ uz pussabrukušo būdeli pie savas vecenes bez nevienas zivteles kabatā, kā meties stāstīt šitos debeszilos brīnumus. Vecā klarba sarāvusi pieri grumbās, mīklas rulli rokās, metusies vīrelim pie rīkles
- Zinu es tavas zelta zivtiņas, viena nesen zvanīja, teica, ka esot stāvoklī.-
- Nu ka zobu dodu, saku ka tev baltāko patiesību, šitajai kāju vietā spuras, un svēti solās 3 vēlēšanās pildīt. Ja es tev meloju, varēsi mani pie trakajiem vest.-
- Nu skaties tu man, sprukstiņ, tūdaliņ pat cērt uz dīķi un prasi savai tā saucamajai zelta zivtiņai, ka gribu būt saimniece. -
Nogājis zvejnieks lejā uz dīķi, kā saucis
- Zelta zivtiņ! SOS, help, pie kājas! -
Nepaspēja ledusskapim lampiņa iedegties, kā zelta zivtiņa klāt.
- Ko tev? Saki ātri, es kotletes cepu. -
- Nu mana negantā sieva grib būt saimniece.- acu skatienu ieurbis savā atspulgā, sacījis zvejnieks.
- Ok, būs, tagad ej mājās. -
Gājis zvejnieks uz mājām, jau spriedelējis savā paurī, un kam tas viss teātris, cik jāizdzer, lai šitādām hujņām ticētu? Aiziešu mājās, dabūšu no vecenes pa tāfeli, ieliks mani Strencī, neviens putns pakaļ nedziedās. Nepaspējis vēl sacerēt kādu acu aizmālējamo variantu, ka jau redzējis pa gabalu kā kalpones šurī pa pagalmu, kop lopus etc, bet divdurvju skapis jau rīpelējis. Vēl kāju pār slieksni nedabūjis likt, ka jau nesās tanks vīrelim virsū.
- Tu griezies riņķī, un ej saki savai tai forelei, ka gribu valdīt pār pili.-
Nu neko, ja neies, vecene salauzīs degunu. Cirtis uz dīķi, un saucis
- Zelta zivtiņ, sročna, uz fiksāko peldi šurp.-
- Atkal tu? Tev kas, dzīvot apnicis? Ko gribi?-
- Nu mana negantā sieva grib tikt par pils valdnieci. -
- Pils saimnieci, pils saimnieci... apelsīnus negrib? Labi, būs, bet tagad pazūdi. Man jau galva no tevis sāp, pat par seksu domāt nevajag, pietiek vien uz tevi paskatīties.-
Ieslēdzis abiženku, devies vīrelis mājās. Pa gabalu jau redzējis kā viss tur laistās vienā zeltā, sulaiņi iznēsā dzērienus, beibas dejo striptīzu, pati vecene, ģērbusies Dolce Babbana tērpos, jau bļāvusi vecajam
- Tu davaj, urķē atpakaļ, man nepietiek, ka zelts no pakaļas birst ar vagoniem, gribu valdīt pār pilsētu.-
Bet vecais jau noguris bija visu laiku tudi-sudi. Paši padomājiet, 69 gadi, osteoporoze, skleroze, caureja un vēl triperis bonusā, kur viens šitāds var visu nest? Šamā ne par ko, skat, ka šas savus transvestītus - sulaiņus uzrīdīs, ja neies. Neko darīt, ielicis pirmajā ātrumā, vecais kurbulēja prom uz dīķi.
-Zivtiņ, a, zivtiņ, parād' sav' spuriņ' -
Piepeldējusi pie krasta, izšpļāvusi no mutes nezināmas izcelsmes baltu vielu, un piekārtojusi puptura lencīti, neapmierināta (vārda tiešā nozīmē) jautājusi.
- Nu ko tev atkal? Tikko taču biji? Nevari kaut dienu izlaist? Man tavs ģīmis jau sapņos rādīsies-
- Es jau labprāt tev pajautātu striķi, lai varētu kokā iesiet šūpoles, bet mana negantā sieva grib valdīt pār pilsētu.
Nu, īsāk sakot, fišiņa iedeva arī vecenei pilsētas valdnieces statusu, bet vecenei nebija gana, gribēja valdīt pār planētu, uz ko forele pateica, ka jūs, latvieši, nu gan esat viena rijīga tauta. Fig tev ko došu, un atņēma viņiem visu, atstājot ar pliku dibenu.
Stāsta morāle? Ja tev dod vienu pirkstu, neņem visu roku, paņem, labākā gadījumā, 4 pirkstus, bet ne visu roku. Vēl variants tāds, ka jādzer, kamēr dod, vai jādod , kamēr dzer? Pēc tam nedabūsi vairs. Nu kaut kā tā.
