Dodos kādu jauku dienu uz netālo X veikaliņu. Zini, viens no tiem guļamrajonu veikaliņiem- mazs, netīrs, tads otršķirīgs vardu sakot,varbūt tāpēc tur nav daudz pircēju, bet man attāluma ziņā tuvākais. Labi, nav svarīgi. Eju, pa ceļam man jāšķērso citu ēku teritorijas, vārdu sakot, nav tā ka vienkārši, paņēmi un aizgāji- tur pa ceļam pagriezieni, taciņas, trepītes un atkritumu konteineri. Līdz konteineriem vel tiksim, pagaidām par trepītēm. O,jā tās ir labas. Vienas no tām ir sašķiebušās no laika nastas tā ka pakāpiens veido jau aptuveni 60° slīpumu uz āru, kā pa tām nenomaukties ziemā? Bet šoreiz ne tās mani pārsteidza un uzjautrināja. Pirms jau minētajām trepēm, maršrutā, ir vel vienas citas. Protams, laika zoba pagrauztas, bet vismaz turās vel. Un, tātad, eju skatos. Ak, jā bij tak sniegs uzkrtis kadi 5 cm, un kā jau Latvijā parasts, tas tūlīt steidza pārvērsties putrai līdzīgā konsistencē. Tad nu lūk, eju, skatos kur kāju lieku, sniegs, vai zini, nav vienīgā problēma uz ietves, un manā maršrutā. Vel var satikt, suņu kakas, narkomānu šprices, vēmekļus un reiz pat aidzīts auto mētājās nepiesiets un nevajadzīgs.
Eju, skatos- ok, trepes nav notīrītas no sniega. Normala parādība, 13:32 dienā, pēc tam kad beidza snigt jau ap 6:12 no rīta. Kāpju, joprojām skatos kur lieku kāju, un pēkšņi konstatēju ka trepes ir tomēr notīrītas no sniega! Heisā, hopsā! Kāds notīrijis augšējos 3 pakāpienus no sniega!
Uzkāpu pa trepēm, apstājos pazavēros uz brīnumjauko skatu. Tātad, lai nepaslīdētu kads notīrijis augšējos pakāpienu. It kā loģiski, bet it kā tomēr ne visai. Piemēram kāpjot lejā pa trepēm, diez vai būs liela atšķirība vai noliksies uz pakaļas no otrā vai ceturtā pakāpiena. Tas pats augšā kāpjot, no otrā pakāpiena kritiens būs mazāk sāpīgs un apkaunojošs, nekā no trešā? Labi, sīkums varbūt kāds, vienkārši noslinkoja, bet varbūt tas kaut ko pastāsta par mūsu laiku, un mūsu ikdienu.
Tas pats par konteineriem, nav jau tā ka man interisētu to saturs, bet es redzu to ko redzu, dažkārt liekas redzu vairāk kā pārējie. Un tātad. Ko es redzu? Mūžīgais bardaks, un nesakoptība, tas jau ir kā norma, it īpaši svētdienās, kad miskastmašīna nav bijusi pāris dienas. Bet tas nav trakākais, trakākais ka tiek izmestas mantas, un daudz mantu. Ok, nolietojušās, salūzušas un tā. Bet kopumā ņemot, sanāk ka mēs virzamies uz kapitālistisko valstu pieredzes pusi. Kad kļūstam par pircēju nāciju, strādājam lai nopirktu kārtējo krāmu, kurš, vai nu salūzīs, vai mētāsies nevajadzīgs, un čīkstam ka alga par mazu, jo kādam citam ir dārgāki krāmi.
Šis rakstiņš ir joks, un lai arī ne tik smieklīgs, kā gribetos, toties mans! Ak, jā nokļuvu līdz X veiksmīgi, nopirku pus- kīlo mandarīnus, un tā arī nenomaucos nekur un ne reizi!
