Veci un jauni jociņi10

Vecmāmiņa jautā Anniņai:

- Vai tu šodien baznīcā uzvedies labi?

- Jā, vecmāmiņ, viens cilvēks man piedāvāja šķīvi ar naudu, bet es pateicu paldies un atteicos.

Bildes no pirmskara periodikas

Bildes no pagājušā gadsimta periodikas

Bildes no pagājušā gadsimta periodikas

******

Ieradumiem gan liels spēks,
Nesaprast to būtu grēks.
Labprāt darām to, kas tīk,

To, kas mūžam  neapnīk.

******

Ieradumam ir liels spēks ļoti daudzās vietās un lietās. Labi būtu, ja varētu vieglāk pieradināt  sevi pie labām lietiņām.Tik viegli, bez mazākās piepūles parasti kļūst par ieradumu pavisam nederīgas  un nevajadzīgas lietas.

Man pašai par tādu nevajadzīgu lietu ir izveidojies paradums rakstīt rīmītes. Tās man nāk pašas par sevi gandrīz katram dzīves notikumam. Nesen spokos bija viens konkurss, man kā pēc ieraduma atkal rīmīte, kaut zinu, ka spokos tikai retajam tās patīk. Zinu un tomēr rakstu, jo no šī ieraduma nevaru tikt vaļā.

Es sarīkošu konkursu par mūsu mīļo Latviju.

No Malienas to vērošu un tikai pati spriedīšu,

Kas konkursā man izdevies ir labs, vai slikts

Un vai par to kāds spoks nav kļuvis pikts.

Tāpēc, ka žūrija es esmu tikai viena  pati.

Ko spriedīšu, to nepamanīs citu spoku skati.

******

Kāds eiropietis, kuram pieder  lielas plantācijas Āfrikas piekrastē,  gribējis atradināt nēģerus no paraduma  nēsāt visus priekšmetus uz galvas.  Lai atvieglotu smago kurvju nogādāšanu noliktavās, viņš pasūtījis veselu  partiju stumjamo ratiņu. Pēc kāda  laika saimnieks gājis apraudzīt laukus un bijis ļoti pārsteigts redzot, ka nēģeri nes ar kokosriekstiem pildītās ķerras uz galvas. Izrādījās, ka uzraugiem neredzot, tie turpina nest smagās ķerras uz galvas, jo pie stumšamas tie nekādi nevar pierast.

******

Vienam otram manam mazbērnam kļuvis vakaros par ieradumu ledusskapja durvis virināt, atver tās durvis un blenž it kā vakarējo dienu tur meklētu.

******

Ieradumi ir kā cimds uz rokas, kā svārki mugurā - vai nu tie pieguļ un labi izskatās, vai ir nepiederīgi un jāatmet.