Spokiem biju jautājis -- Kāds ir stūlbākais veids kā tev ir bijis gadijies notizloties veikalā?
te nu būs atbildes :)
Ja kas šim rakstam būs 2 daļas jo cilvēki bija ļoti atsuacīgi un iesūtija daudz atbildes.
P.S.
Taisīšu jaunu aptauju - Viss neveiklākā vieta kur tev ir bijis gadijies sasmieties?
Ja gribi piedalīties aptaujā vienkārši man uzraksti man vēstuli ar atbildi uz šo jautājumu :)
Stuffy - Biju sarunājusi ar draudzeni tikties lielveikalā. Tā kā parasti es kavēju nolēmu ierasties ātrāk. Ieejot veikalā es ieraudzīju viņu un metos virsū, lai nobiedētu. Uzlecot virsū "viņai" es sapratu, ka tā nav viņa, bet kāda cita meitene no manas skolas. Protams, vēlāk arī sagaidīju īsto draudzeni,. ;D
Atceros, kad ar brāli un tēti staigājām pa Maximu. Tētis atcerējās, ka sim nav šampūns un izdomāja turpat nopirkt. Nu ok, pieejam pie plaukta. Stāvam kādu laiku, jo tētis kaut kā truli lūr uz to plauktu. Ar brāli jau sākam čīkstēt, kad tētis tā nopietni : '' Kas ir? Te tak nevar atrast vīriešu šampūnus!!!! Vecenēm ir ziliem, zaļiem, gariem, īsiem un vēl nez kādiem, bet vīrietis nevar atrast normālu šampūnu, lai savus matus izmazgātu. Diskriminācija kaut kāda. DISKRIMINĀCIJA!''
Mēs ar brāli rēcam + vēl kaut kāda blondīne nostājas blakus tētim, pasmaida, paņem kaut kādu un saka : ''varbūt šis derēs? Bet es jūs saprotu. Es tiešām saprotu. Mans vīrs tāpat uzvedas!'' 
vienmēr ritīgs satraukums kad stāvi rindā un kāds no senčiem kko atceras un aiskrien pakaļ un tu satraucies kas buus ja viņš nepaspēs atpakaļ un tev liks maksāt... :D
man bieži gadās ka ņemot latu izņemu 20 sant un nepaskatoties nolieku uz kases un kasire uz mani tā paskatās it kā es skaitītr namācētu :D
Biju ar mammu veikalā. Kad vajadzēja maksāt, mamma bija pēkšņi "pazaudējusi" maku!
"Tas taču tikko bija te! Kur palika mans maks?" viņa dusmīgi skatījās uz pārdevēju un uz aizmugurē stāvošajiem pircējiem, domādama, ka kāds to ir nozadzis.
"Kur tad ir mans maks? Varbūt kāds zina?"
"Jums padusē." ņirdzīgi atbildēja pārdevēja. 
Izrādās mamma to bija iespiedusi padusē un par to aizmirsusi.
Atceros, senāk ar tēti bijām uz K-Rautu aizbraukuši ieejam iekšā un es saku, ka stumšu ratiņus. Lāb ejam un tētis apstājas pie viena plaukta un es blākām, bet ratus kkur nostūmu malā. Tēis apskatās un ejam projām, es ņemu ratus, un skatos, ka viņi ir iesprūduši zem plaukta. Nu neko, grozu pa labi, pa kreisi nekā, pēkšņi parauju vnk un viss plaukts gar zemi.
man vienreiz bija tā -tas bija sen, bet mēs ar tēti bijām iegājuši uz ātro lielveikalā nopirkt kaut kādu ēdienu priekš vakariņām, protams, man vajadzēja stumjamos ratiņus, a tur tā forši, veikals liels un daudz vietas, maz cilvēku, es pārkāros pāri tai vietai, kur ratiņus tur un atspēros un domāju, ka forši pabraukāšos, nākamais moments - es gar zemi ar visiem ratiņiem, šausmas, kā nosarku un tāds kauns bija. Kopš tās reizes vairs neesmu tā darijusi 
es atceros, ka ļoti ļoti sen, vēl maza biju, staigājot ar vecākiem pa kkādu lielo rimi vai kko tml, man palika tik slikti ap dūšu, ka es izvēmos uz grīdas pie gaļas stenda :D
Tizlākais, ko atceros, atgadījās RIMI pie akvaparka.. Bijām bariņš, kur bija kāds attāls paziņa, kurš ieraudzīja Sončiku iepērkamies, un sāka bļaustīties "Redz, kur Sončika, redz, kur Sončika!! Sončika, parā' pupus". Tad uz jautājumu, kas tad viņa tāda ir, ka tā jāklaigā? Paziņa nobļāvās: "Nu kā, viņa taču populārākā palaistuve Rīgā!!" .. Mjam...
Tikko atcerējos - Diezgan sen es un vēl daži izredzētie no skolas aizbraucām ekskursijā uz Rīgu. Atpakaļceļā mēs apsājāmies pie Maxxximas. Visi protams metās iekšā grūstoties. Es biju viens no cilvēkiem, kas veikalā iekšā tika pirmais. Knapi paspēju attapties, kad jau kāds mani grūda uz priešu, pēķšņi es aizķēros aiz paklāja, kas bij nolikts pie durvīm, es visā augumā nolikos uz zemes un mans maks aizlidoja kādus 2 metrus tālāk no manis! Visi, pat pārdevējas skatījās uz mani un totāli ierēca... ;D
Sen atpakaļ kopā ar draudzeni pirkām RIMI rijamo, līdz nonācām pie saldumu plauktiem, skatijos ka manām mīļākajām končām ir atlaides, un tur pat bija tāds liels uzraksts, līdz es nēmu, es ar savu galvu ieskrēju tajā uzrakstā, un tas nokrita. Visi garāmejošie nevarēja apvaldīt smieklus, padeva man to sūda zīmi un aizgāja prom smejoties. draudzene tur vārtijās aiz smiekliem ;D es protams sarkana kā biete :D
Man bija tā- Es staigāju pa Maximu biju maziņa ;D Un turpat pie košļenēm stāv preži :D Es tāda draudzenei nopirksi man šīs košļenes? Un pakratīju :D Šī sāka smieties
Bija tāds gadījums, ka ar brāli veikalā sākām grūstīt viens otru, un man aiz muguras stāvēja večuks (apm. 70 gadu vecs). Brālis mani stiprāk pagrūda, un es uzgrūdos virsū večukam. Es viņu apgāzu. Visi kas bija mums riņķī sāka skatīties uz manīm. Es piecēlos kājās, sākumā pasmējos, tad pastiepu viņam roku, lai palīdzētu piecelties. Večuks nepaņēma manu roku, piecēlās pats , paskatījās uz manī(dusmīgi), un tad aizgāja prom. Un tad es no viņa mēģināju izvairīties.
Besī ārā parasti, ja veikalā kkas saplīst un tad nezin ko darīt, bēgt projām vai stāvēt kamēr pienāk kāds un iedod tev slotu vai liek samaksāt. :D
Cilvēkiem veicas.
