local-stats-pixel fb-conv-api

Sūrā ikdiena....2

71 6

Teorētiski - īsti FML.

Katram gadās lažas, dienas, kad vienkārši nepielec vai domas klīst visur, bet tikai ne pa paša smadzenēm.

Galvenais - prast pasmieties par sevi, apzināties trūkumus un prast tos veikli noslēpt......

Pirmo reizi, kad sapratu, ka vecāki mani taisot nošāvuši greizi, ilgi nesapratu kādēļ draugs par mani tā ņirdz. Nakts, guļam, pamostos.. tā gribās dzert. Naktslampiņa viņa pusē, maigi iesperu pa nierēm - dārgais, lūdzu ieslēdz gaismu. Pretī saņemu dīvainu ņurdēšanu... klusums, vēljoprojām tumsa un... nejauši izsprūk - Tu jau ieslēdzi?? Guļu un nesaprotu - ir tā gaisma vai nav?

Viņam bija paradums ēst pie televizora.. Strebj vistas zupiņu, ko 3h vārīju, lai jau ēd.. pēkšņi boscas reklāma. Gan jau atceraties romantiskākā pāra konkursu. Es tā maigi austiņā - varbūt piedalamies?
Viņš to dzirdot aizrijās ar to manu zupu un man BEIDZOT bija iemesls viņam iesist...... (pa muguru).

Dzīvojam netālu no upes, krūmiņi, kociņi, bebri uc zvēri. Saka man - ejam zamšus ķert! - ???? kas tie tādi? - nu bet no kā zamšādas taisa?? - sataisu gudru ģīmi... nu jā, āda, tad jau zvērs. Ja godīgi - pirmo reizi dzirdu par tādiem, neesmu jau tik stulba, bet tomēr.. tik nopietni stāsta par zamšiem, dzīvojot mums te. A ja nu patiesība? Ok, ejam. Zābaki jāvelk, lukturīti vajadzēs? - Tu ko, gaismu ieraudzīs aizbēgs.. Sataisos, nu ejam? Es biju gatava viņam ar slotu iebelzt.

Nākamo laikam tikai sievietes sapratīs.. Rīts, jādodas uz stundām. Ejam mēs ar sivēnu.. fui...sajaucu... ejam mēs ar draudzeni, tā cēli, pavasaris, peļķes, jaunie zābaciņi ar 9cm papēdi. Lielā peļķe priekšā. Ko darīt? jāiet apkārt.. bāc, bet mēs tak steidzamies. Davai lecam. Pa jaunam, vai vecam.. hvz. Palecos, jūtu kaut kas nebūs... piezemējos. Veiksmīgi. Dupsis sauss, viss sauss. Ejam tālāk.. nav kaut kas labi. A kur zābaciņam papēdis? Nolūza... Stunda sāksies pēc 10min, skola priekšā, autobusa pietura ar 20cilvēkiem aiz muguras, sajūta, ka visi blenž virsū. Nu neko - atspiežos cēli pret mājas sienu. Gaidu. Ko gaidu? Nezinu. 5min.. 10... fuu.. pēc 30min autobusa pietura tukša. Cēli klibodama devos atpkaļ uz kojām. Tik kluss rajons, parasti neviena nav. PARASTI. Bet ne jau šādā reizē..


Pavisam nesen, pirms pāris nedēļām, guļu gultā, slinkoju...Zvana priekšniecība - kad darbā būsi? Nu... ja ļoti vajag, aizbraukšu pēcpusdienā. - OGLIGĀTI ESI, lai viss būtu izdarīts. Bet tā negribās, nu kāda jēga blandīties apkārt, mājās tikai ar tumsu... Bet nu neko, ja jābrauc tad jābrauc. Aizbraucu - vienas durvis ciet, otras ciet.. meklēju atslēgu. NAV. Man vienmēr somā ir viss, skočs, superlīme, naguvīlīte - viss kas nepieciešams jebkurā ārkārtas situācijā. Atkal gaidām. Autobusu. 2stundas. Foajē, klausoties trakas apkopējas klačas par vietējiem.

Mati rāvējslēdzējā. Esat ko tādu piedzīvojuši? Kad sēdi un domā - griezt, negriezt.. ko vispār tagad darīt? kārtīgs gabals iesprūdis, visi 15cm. Neviena nav kas palīdzētu. Ko darām? Dodamies uz forumu un lūdzam palīdzību. Viss aprobežojas ar šķērēm un eļļu. ( Jūs tikai nedomājat neko sliktu, tas bija mans rāvējslēdzējs, jakas rāvējslēdzējs nevis svešu bikšu vai vēl kā trakāka ) Izvēle šķēres - nebūs labi, 15cm no 60. Tas ir daudz. Ilgi audzēti, loloti. Tikpat svēti kā salātlapiņai no "sapinušies". Izvēle eļļa - cik daudz jālej? kur jālej? Kas ar matiem būs? Rapšu eļļa derēs? Bet matiem vajag ko maigāku... Pēdējā iespēja - zvans draugam. Es neatceros kā tos matus dabūja laukā, bet pohas bija pamatīgas, borjomi priekšā biju gatava ceļos mesties....

Superlīme. Universāls līdzeklis jebkam. Arī tajā reizē, kad meitai vējdzirnaviņas saplīsa. Nepiekrita mest ārā. Palūdza salīmēt. Ok, paņemam abas detaļas, paņemam līmi, uzspiežam, saspiežam. Jātur 20sekundes. Noskaitam laiku - aaaaa... jūtos kā burve. 3pirksti salipuši kopā, bet dzirnaviņas vēljoprojām divās daļās. Labajai rokai. Vakariņas jātaisa, māja jākārto un vēl draugs... atkal nedēļu ņirgs par mani.. Nu neko - 100g drosmei un dzīvojam. Pēc 4h sapratu,ka superlīmei nepatīk aukstums. Tā ka.. ja jums salīp pirksti, paturiet roku saldētavā.


Kādu laiku dzīvojām ar radiņiem vienā mājā. Viņiem kāmīši. Kāmīšiem ģimenes pieaugums. Pagāja cik tur tās nedēļas, sadalīja - vienā būrī puikas, otrā meitenes. Lai nevairojas. Kopā nepilni 20kāmji. Dzīvojās tie tur.. vienā dienā - baigais klusums mājās. Sīces nav.. eju meklēt. - mammu, mammu, kāmjiem bija garlaicīgi, saliku visus vienā būrī. - wtf? - nu jā, daži aizbēga. - kur aizbēga? - nu prom. Tālu prom.. Pēdējo pēc nedēļas noķēra suns, un man ir aizdomas, ka kopā saliktie jau paspēja.. khm... blēņas sadarīt.

Tā naivā cerība, brīdī, kad Tavam bērnam ir 3gadu jubileja, Tu 6gadus dzīvo kopā ar vīrieti, bet vēljoprojām no sirds ceri, ka tētis domā, ka Tev seksa nav.

Šajā sakārā.. atbrauc draugs no darba, neliels strīds bijis.. bet nu izlīgums un tā.. Pa pusei plikiņi, viss jau notiek - ieskrien tētis istabā, paspēju tik segu uzraut, pienāk pie gultas, pie naktskapīša - aizņemšos no Tevis cigaretes. Nu bāc... Tā vienkārši - ienāk, paņem, aiziet. Bet ko man darīt??? Dzīvojam kopā.. kā acīs paskatīties?

Pīpēju piekto gadu.. pa kluso. Lai neviens nezin. Pati tāda apslimusi, cigaretes beigušās, bet tētis taisās uz veikalu. Dodu naudu - nopērc man cigaretes. - Tu pīpē? - Nu ne tak, kā Tu tā varēji par mani domāt.
A ko citu man vajadzēja teikt?

Reiz es visu miestu sacēlu kājām gaisā... Sēdu pie datora, aiz loga ēna. Sirds trīc... kas tie par večiem man tur vazājas???? Sveši. Es viena ar mazu bērnu mājās. Laukos. Nekurienes vidū. Bērns padusē, davai uz bēniņiem, lai labāk var redzēt kas ārā notiek. Un lai mūs neatrod... Pēkšņi skaņa - zāģis? Nē.. metālu griež. Zvanu draugam - nav zonas. Zvanu tētim - šim poh, saka - izej ārā apskaties, uzprasi ko grib?. Skaidrs, no viņa jēga maza. Zvanu ģimenes draugam - atbrauc, mani te grib novākt un aprakt, un laikam metālu zog. - neesmu LV, bet kādu aizsūtīšu. Sēdu, gaidu, baidos.. viņi tik griež un griež.. bāc.. koks nogāžās. Pie elektrības staba. Nu kā tad - elektriķi līniju tīra. Blondīne... šie aizbrauc. Paiet 5min. ieveļās man divi vietējie ar mietiem rokās - kas griež metālu? Kur griež? Mūs atsūtīja Tevi glābt. Es jau sarkana.. nuu.. piedodiet, viņi jau aizbrauca, tie bija elektriķi...


-Meitiņ, tēju izdzēri?

-nē, mammīt, bet Tev telefons bija netīrs, apputējis. Nomazgāju tajā krūzītē.

Tā lūk mums iet.... Lai kā es censtos krāsot tumšus matus, patiesībā būtība laužas uz āru. Bet kam gan negadās... Saka, ka ja Tu domā, ka Tev nav dīvainību, tātad Tu esi visdīvainākais no visiem...

71 6 2 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 2

0/2000

emotion

3 0 atbildēt
Kam negadās emotion
2 0 atbildēt