Prakstiski padomi, kā sasildīties aukstajā laikā11

Ir uznācis beidzot aukstais laiks, kad mājās palodzi var izmantot kā ledusskapi un nekautrējoties uz tās var glabāt vakardienas neapēsto rosolu. Kad pohains es piecēlos un tvēru pēc minerālūdens pudeles, kas atradās uz palodzes, lai remdētu savas slāpes, tad satverot pudeli es skaļi iebrēcos: “Bļeģ” un sviedu to pret sienu, jo tajā atradā tikai ledus. Tad paskatījos uz palodzes atstātajā bļodā un nodomāju: “Neatceros, ka vakar būtu vēmis”, pagaršoju un sajutos atvieglots, ka tas ir tikai vakardienas rosols.

Ārā ir tik auksts, ka aizejot uz veikalu un atpakaļ var aizsalt dirsa un tad mājās to ar fēnu jākausē vaļā, lai var normāli padirst un lai nav tā, ka slaukot ar tualetes papīru dirsu tad papīrs slīd pa ledu. Bet suņu saimniekiem ir viss sliktāk, kad viņu suņi ārā salā dirš tad sūds kā izbāž purniņu tā sasalst uzreiz un sunim pie anālās atveres izveidojas sūda lāsteka, ko saimniekam jānoplēš un nedod dievs viņš rokās turot sūda lāsteku atcerēsies bērnību, kad mēdza sūkāt lāstekas un iebāzīst mutē un smaidot nodomās: “Mmmm...ar šokolādi” Tāpēc esmu nolēmis izklāstīt dažus praktiskus veidus, ka sasildīties šajā aukstajā laikā.

Parasti pirmais, kas nosalst ir kāju pirksti, lai nedabūtu savā īpašumā saldētus zivju pirkstiņus es parasti aizdodos uz kādu labu apavu veikalu un sāku pielaikot ziemas zābaku, tādus ar vilniņu iekšā. Piemēru vienu pēc otra, kamēr pārdevējs aiz muguras uzglūn un ar savām krokadila acīm cer, ka nopirkšu šos dārgos apavus, Bet es tikai paprasu vai nav šādi apavi tikai lielāka izmēra. Tad man atnes lielakus, piemēru pastaigāju un jūtu, kad beidzot kāju pirksti ir kļuvuši silti. Es novelku apavus un pārdevējs uzreiz prasa: “Nu tad ņemsiet, ja?” “Cik šie maksāja?”, es pārprasu. “160 eiro!!”. “Es tomēr meklēju kaut ko dārgāku”, es pasaku un ar augstu paceltu galvu dodos projām.

Nākamais uz kurieni es dodos ir veikals Sportland, tur es parasti sasildu visu pārējo. Eju uzreiz pakaļ termo veļai un protams paķeru klāt arī termo apenes, jo kule ir jāsilda, bet tā pat kā vista silda savas olas. Paķeru termo apakšbikses, bikses un augšdaļu un eju uz kabīnīti piemērīt. Protams, aiz kabīnītes stāv uzmācīgais veikala darbinieks un tik prasa: “Vai der viss labi, atnest citu izmēru?” “Jā, atnesiet vienu lielāku izmēru biksēm”. Bet es tik sēžu saģērbies termoveļā uz ķeblīša un savā telefona aplikācijā tinder ar pirkstu pārvelku pāri meiteņu bildēm, kuras patīk vai nepatī pie sevis tik murminot: “Drāžama, drāžama, drāžama, noteikt drāžama, nedrāžama, fuj, ar lāpstu dauzīta, pālī aizietu, apalīte, bet drāžama....”. Kad paliek par karstu, es nevelku veļu saģērbjos un iemetu darbiniekam visu rokās un pasaku: “Atlieciet šo visu prieks manis, vēlāk atnākšu nopirkt”.

Vēl variants ir kā sasildīties, ir iekapt pārbāztā sabiedriskaja transportā, piespiesties cik vien var klāt kādai drostaļiņai un stāvēt tā. Ik pa laikam ieliecoties ceļos un iztaisnojoties, tā lai rastos berzes spēks, bet ne pārāk daudz, lai neuzmodinātu mazo Guliveru, kas guļ ziemas miegu. Šo visu vislabāk darīt neizmantojot etalonu un tad, kad iekapskontrole un tev liks izkāpt ārā, lai izrakstītu sodu Tu skrien prom. Tas sasildīs visu tavu ķermeni un skriešana ari izdala prieka hormonu, kas tev skrienot uzdzīs laimes sajūtu un tu sāksi smieties: “Hhaha sučkas, nenoķersiet mani!!!”

Pats labakais veids kā sasildīties ir tinderī starp visām drāžamajām atrast kādu, kas parakstās uz to un tad kā tāda šujmašīna sildīt savu šņicelīti, jo filmā “Emīla nedarbi” Emīlam nebija taisnība, ka galvenais, lai kājas siltas. Galvenais, lai sardele tiek uzvārīta un tiek pasniegta ar balto mērci