Ilze pamodās tualetē apķērusi balto dievieti, kuru visu nakti pildīja ar savu kuņģa saturu. Pār viņas seju stiepās vēmekļu sliece, kas izskatījās, ka pār to līdis kailgliemezis un finišā piedirsis viņas muti, to visu vēl izgreznoja liels sarkans poda brilles nospiedums uz viņas kreisā vaiga. „Es vairs nedzeršu, man tā sāp galva!!”, Ilze izvēma pēdējos rosola gabalus kuņģī, kas bija sajaukušies ar kuņģa skābi. „Te Tev nu bija trīsdesmit gadu jubilejas ballīte”, viņa nomurmināja un apdullusi streipuļoja līdz izlietnei, lai iemalkotu ūdeni, kas apludinātu viņas sausos mutes kaktiņus.
Dzerot ūdens glāzi, viņa paskatījās spogulī. Ilzei aiz šoka izkrita no rokām glāze, kad ieraudzīja, ka ir pilnīgi kaila. „Bāc, es takšu nedrāzos? Vai tomēr drāzos? Pēc sajūtas it kā neesmu drāzusies”, viņa sevi šaustīja un saudzīgi taustīja savu sekeli. „Cerēsim , ka nedrāzos!!”. Ilze iedzēra trīs tabletes ibumetīna un devās uz guļamistabu izgulēt pohu, bet pirms tam izdarot vienu kontrolvēmienu, lai apguļoties nav uzreiz jāskrien uz tualeti.
Ieejot guļamistabā Ilzes acis iepletās tik plati, ka likās ka tās tūlīt izsprāgs ārā un pa logu ielidos bars ar zvirbuļiem un sāks tās knābāt. Viņa atkāpās un atspiedās pret sienu, mute aiz šoka bija iepletusies tik plati, ka taja ieietu divi pieaugušu bifeļu daikti. Tā bija drausmīgā aina, ko Ilzes acis ir jebkad skatījušas. Viņas gulta bija nežēlīgi piedirsta, pāri visam palagam bija lieli, biezi sūdu traipi, kas bija izsmērēti tā, ka atgādināja sātana piktogrammu. Izskatījās, ka uz šī palaga caur dirsu ir izsaukts pats sātana iemiesojums, kas ir izlīdis no dirsas kopā ar varenu caurejas izvirdumu un nokritis uz palaga enbrija pozā un brēcis: „Es esmu dzīvs, es esmu dzīvs!!!”. Šim visam šausminošajam skatam akcentiņu piedeva tas, ka virs gultas ar sūdiem bija uzrakstīts „Jobanā kuce”. „Kurš bļeģ!!! Kurš kretīns šo izstrādāja..... Kurš piedirsa manu palagu!!!?”, Ilze dusmās brēca. Šī sūdu smaka bija indīga, kas sāka viņai dzelt nāsīs un sajaukumā ar esošo pohu Ilzei parāva uz augšu un viņa ar pilnu muti ar vēmeklīem skrēja uz tualeti, bet paslīdēja uz sūda strēmeles, kā rezultātā nokrītot vēmekļi no mutes kā tāds salūts izšļācās ārā. Tagad guļamistabu piepildīja arī vēmekļu aromāts.
Ilze izmisīgi centās atklāt piedirstā palaga noslēpumu. Likās, ka vienīgais veids, kā uzzināt, kurš pastrādāja šo vareno mākslas darbu uz kura fonā Da Vinči „Mona Lisa” nobāl, ir izsaukt CSI, kuri spētu atrisināt šo asiņaino sūda slepkavību gultā. Ilze uzrakstīja whatsapp grupā, pievienojot bildi ar šausminošā notikuma skatu. „Dārgie draugi, kurš izvirtušais preteklis man uz dzimšanas dienu sarūpēja šo pretīgo skatu, es viņam daiktu nogriezīšu??”. Visi draugi bija šokā, bet neviens tā arī nezināja, kurš ir to pastrādājis, kad pēkšņi viņai atnāca ziņa uz whatsapp no Viestura. Atvērusi ziņu vaļā, tur bija atsūtīts video ar tekstu: „Es šo obligāti ielikšu youtubā!!”. Viesturs bija Ilzes joberis, kas ik pa reizei pie viņas piestaigāja, tāpēc Ilze bija pārliecināta, ka tas būs, kāds jautrs video no ballītes. Atvērusi video vaļā, viņas acis atkal iepletās kā redzot sūdaino skatu, bet viņa turpināja skatīties un klausīties dialogu. „Davai Ilzīt, es tevi paņemšu dirsā, beidz lauzties”, Viesturs mēģināja pierunāt. „Nē, nē, tas sāpēs un man vēderam nelāga sajūta”. Ilze pāļa balsī atcirta. „Nesāpēs, es zinu kā tās lietas jādara, beidz lauzties kā tāda celka!!”. „Zini, es neesmu celka, bet mans skaistais dibentiņš ir, tā kā nē un pie tam tu vēl filmē!!”. „Labi es izslēgšu kameru. Redzi, nefilmē!! Tagad varam izmēģināt, tas nesāpēs, būs čiks un viss”. „Nu labi, bet tikai mazliet”, Ilze savā pāļa balsī sakot beidzot piekrita Viestura piedāvājumam. Pēc pirmā šņiceles grūdiena Ilze iekviecās, kā cūka kaušanās laikā, bet pēc otrā Ilzes vēders tā iekurkstējās, ka šņicele tika ar sūdu geizeru izspiestā ārā un spiediena rezultātā nodirsts tika viss Viestura vēders un kāda sūda šļakata arī tika viņam mutē. „Tu, jobanā kuce!!! Paskat, ko tu izdarīji, tūlīt tu man dabūsi!!”, Viesturs dusmās kliedza. Viņš satvēra Ilzes matus tā, ka viņa aiz sāpēm atlieca galvu un atvēra muti un iesaucās: „Tagad esi laipni lūgti nogaršot pati savu meistardarbu”, viņš sakot iestūķēja tikko ar vēl silto šokolādes glazūru noklāto šņiceli Ilzes mutē, tā ka mandeles tika iekrāsotas patīkami brūnas atgādinot mazas kinderolas. Ilze izrāvās no tvēriena un ātri skrēja uz tualeti izvemties, kur pēc tam atlūza, bet Viesturs dusmās vāroties ar sūdiem uz sienas rakstīja vārdus: „Jobanā kuce”. Beidzot piedristā palaga noslēpums tika atklāts.
