Vai, vai! Klāt jau 9. daļā no sērijas "Nokaunies!". Nebiju domājis, ka tik ilgi davilkšu, bet mistiskā veidā tas ir sanācis un paldies jums par to! Tātad, gan tulkoti, gan jūsu iesūtīti stāsti. Neaizmirsti, ka neskatoties uz Tavu līmeni, vecumu, arī Tu vari iesūtīt savu stāstu nākošajai jubilejas "Nokaunies!" daļai. Patīkamu lasīšanu un pēc tam noteikti dodaties arā izbaudīt jauku laiku!
@aigarszs
tulkots. Biju devies uz sava klienta mājām runāt par tiesas procesiem. Ak, esmu jurists. Tātad biju pie savas klientes atbraucis uz mājām un jau klauvēju pie durvīm. Durvis atvēra ļoti simpātiska sieviete. Tas mani pārsteidza, jo pēc balss izklausījās, ka tā būs dāmīte ap 40. Protams, nebiju apbēdināts par šo kļūdīšanos, vēl jo vairāk, es biju starā. Viņa mani aicināja viesistabā, kur arī sākām skatīt dokumentu lērumu. Bija grūti koncentrēties uz lietu, jo viņas augums, apģērbs, krūtis...Runājām kādas 20 minūtes, līdz viņa pateica:” Pietiek, laiks doties uz gultu!”. Es atrāvu acis no papīru kaudzes un teicu, ka labprāt došos ar viņu uz gultu. Tad paskatījos uz viņu un viņa skatījās virzienā man aiz muguras. Viņa to bija teikusi mazajam puisēnam, kas stāvēja man aiz muguras un laikam gribēja doties diendusā. Nu tagad gan viņa ar ieplestām acīm skatījās uz mani un es nezināju kur likties. Tā bija TIK neērta situācija!
anonīma. Nu ko, pastāstīšu gadījumu par spoki.lv. Sarakstījos ar savu draudzeni pa spokiem un atvēru spokus arī uz citas lapas. Kopā kādas 5 lapas biju atvērusi. Tātad, viņa mani gribēja pierunāt, lai es eju uz balli. Uz otras lapas, man klasesbiedrs atsūtīja vēstuli, lai es viņam matemātikas mājasdarbus aizsūtu. Tātad gribēju atbildēt, bet pirms tam aizgāju uztaisīt kafiju. Atnākusi tomēr turpināju sarakstīties ar draudzeni. Atkal novērsos no datora, un kad pagriezos, gribēju draudzenei uzrakstīt īsto iemeslu kāpēc nevēlos iet uz balli, proti, mēnešreizes un nogurums. Nu ko, spiedu aizsūtīt un tikai pēc tam sapratu, ka visu bijierakstījusi otrajā lapā, un šo ziņu izlasīs mans draugs. Tāds kauns viņam skolā bija paiet garām un sasveicināties. Viņš visu laiku slepus skatījās uz mani un smīnēja.
tulkots. Bijām pie vecvecākiem palīdzēt garāžas celtniecībā. Ar mani reizē bija mana draudzene un vēl sīkais brālis. Neilgi pēc atbraukšanas vectēvs izmainījās- kļuva kluss, nerunīgs, arī celtniecības darbus atstāja manā un kaimiņu ziņā. Bija trešdienas rīts un mēs visi ieturējām brokastis piemājas terasē. Es sēdēju blakus draudzenei un vectēvam. Visu laiku likās, ka vectēvs man kaut ko cenšas pateikt, bet kaut kādu iemeslu dēļ tomēr atturās. Es neizturēju un prasīju: „ Kas lēcies, vecotēv?”. Viņš man skaļā balsī prasīja, vai man gadījā nav kāds manas draudzenes kailfoto, jo mana draudzene viņam atgādina viņa pirmo mūža mīlestību. Es biju šokā, jo ko tādu no vectēva nebiju gaidījis. Protams, lūgumu dzirdēja arī man draudzrene, kas ātri vien nosarka. Priecājos, ka vismaz vecmāte neko nedzirdēja.
Mistery. Tikko bija sākusies vasara un tuvumā manai ''pilsētelei'' (tā nav pilsēta, bet pagasts 
) atbrauca viens zēns mana vecuma (14 gadi), kuru es pazīstu kādus 5 gadus. Vienu dienu mana draudzene teica, lai ieeju draugos un kaut ko viņai aizsūtu priekš kaut kādas spēles. Es teicu, ka tad netiku pie datora, tāpēc atļāvu viņai ieiet manos draugos. Un redz, viņa apskatījās kopā ar vienu citu meiteni, pēdējo vēstuli, kas bija man pienākusi, un tā bija no tā zēna. Mana draudzene kopā ar savējo (es viņas draudzeni neciešu smi: uzrakstīja diezgan... stulbu tekstu...
caw, patiesiibaa tu esi loti fors un superiigs calis un tu man jau sen loti, loti patiic!
ceru ka es tew arii patiik un man nenaaksies nozeelot sos vaardus!
ceru tewi driiz satikt rembate, jo tu man jau sapnos rādies un ja tu nebrauksi pie manis es esmu gatava beegt no maajaam tikai lai satiktu tevi!
P.S. men loti patiik tavas apburosaas zilaas acis un tavi gaisie puukainie mati, nemaz nerunaajot par tavu tvirto pievilciigo augumu....
P.S.s. sapnos redzu tevi un katru miilu briidi domaaju par tevi un to ka vareetu tevi satikt!
P.s.s.s. mees ar labaako draudzeni noleemaam ka tu buusi cupacups , jo tu esi skaists! MANS SALDUMINS! taa vien gribas apeest!!
anonīma. Tā bija manas labākās draudzenes 16. dzimšanas diena. Tur biju es un vēl dažas meitenes, un viens zēns. Šis zēns bija mans dvīņubrālis un manas draudzenes BF. Bija karsta diena un mēs devāmies nopeldēties uz Gauju. Kad nācām atpakaļ bijām slapji un kā zināms tad uz slapjas ādas ir grūti uzvilkt drēbes .Man virsū bija pieguļoša kleita, kuru bija grūti uzvilkt. Kad bijām saģērbušās, sākām meklēt mūsu mantas, lai ietu palēkāt pa batutu. Tad pēkšņi mana draudzene iesaucās -Tev pups izlīdis!!!!!!! Es pēkšņi pamanīju, ka no manas pieguļošās kleitas ir izlīdis mans pups. Es pati to nemazām nebiju jutusi. Visi smējās un es pati arī TĒLOJU, ka smejos, kaut man īstenībā bija ļoti liels kauns..........Un no tās reizes, turpmāk vienmēr paskatos vai kaut kas nav izlīdis no manas kleitas.
tulkots. Tas notika pirms vairākiem gadiem, īsāk sakot, kad biju bērns. Bijām tikko ievākušies mājā, jo tēva darba dēļ bieži bija jāmaina dzīvesvietas. Tā nu mēs ar brāli vazājāmies pa pagalmu, ložņājām pa bēniņiem, līdz atradām ko interesantu. Mēs ieraudzījām dīvaina paskata kastīti ar tādiem kā baloniem iekšā. Nu ko, sākām plēsties dēļ katra šī „baloniņa”. Galu galā katram bija pa 2-viem. Izdomājām atvērt iepakojumu un piepūst tos. Tā arī izdarījām un pieputuši tos sākām spēlēties. Izdomājām aiziet uz veikalu pēc saldējuma. Paņēmām savas „balonu” virtenes un devāmies uz tuvumā esošo veikalu. Iegājām tur abi iekšā un nopirkām saldējumu. Likās dīvaini, ka visi tā skatās un smejās par mums( kāda velna pēc viņi nevarēja tos atņemt, bet ļāva mums ar tiem spēlēties). Lai kā arī nebūtu, gājām mājās līdz satikām māti. Māte ieraudzījusi mūs ātri vien pieskrēja klāt un atņēma mūsu „balonus.” Toreiz viņa mums nemaz nepaskaidroja, kas tie tādi, kāpēc atņemti. Lai gan toreiz kaunu neizjutu, tagad ieejot tajā veikalā, visu laiku atmiņā ataust šīs atgadījums.
tulkots.
Biju Spānijā, ekskursijā. Devos viens pats ar savu fotoaparātu. Biju nolēmis pavadīt tur 3 dienas un tad doties atpakaļ uz Beļģiju. Spāņu valodu es, maigi izsakoties, pratu ļoti slikti. Pirms tam biju tikai dažas reizes pašķirstījis vārdnīcu un uz lapiņām pierakstīju svarīgākās frāzes. Tas notika 2 dienā. Līdz šim biju izticis ar angļu valodu, bet ļoti sagribējās hotdogu un devos uz tuvējo nojumi. Domāju, ka labāk būs, ja kādam paprasīšu, lai uzraksta uz lapiņas sarakstu, kurā būtu viss pērkamais, jo tas būtu aiztaupījis laiku. Ieraudzīju kādu pusaudžu bariņu un pavaicāju viņiem angliski, vai tie nevar uz lapiņas spāņu valodā uzrakstīt šādas un tādas lietas un viņi uzreiz piekrita. Pateicies viņiem, devos iepirkties. Piegāju pie kases un padevu pārdevējai lapiņu. Viņa sāka histēriski smieties. Viņa pavaicāja, vai es esmu tūrists un es teicu, ka jā. Nebiju domājis, ka viņa prot angliski, jo izskatījās diezgan padzīvojusi dāma. Viņa turpināja: „Vai jūs tiešām gribat izvarot manas mātes bulli?” Es biju šokā. Pēc kādas minūti garas runāšanas es sapratu, ka pusaudžu bariņš izspēlējis nelāgu joku. Pārdevēja joprojām skatījās uz mani un knapi valdīja smieklus. Tas bija tiešām apkaunojoši, bet vismaz galu galā tiku pie hotdoga un kolas.
anonīms. Gāju 8. klasē un toreiz futbola treniņa laikā biju salauzis roku. Protams, nācās likt ģipsi un tas bija diezgan apgrūtinoši, it īpaši, ja tā ir labā roka. Nu neko darīt, nācās sadzīvot. Bija kārtēja skolas diena, kad pēc stundām devāmies uz mājām. Ar draugiem iegriezāmies veikalā un tur sapirkām saldumus. Devāmies tālāk un pa ceļam es visu laiku runāju ar savu klasesbiedreni. Piedāvāju viņai padzerties un viņa piekrita. Jau stiepos no maisiņa izvilkt kolu ar kreiso roku, kad pēkšņi nemanīdams stabu, es tajā no visa spēka ietriecos. Tas bija sāpīgi un apkaunojoši, jo to redzēja kādi 30 cilvēki. Pietam vēl man tagad asiņoja deguns.
tulkots. Diemžēl esmu mēnessērdzīgs. Biju pie draudzenes ciemoties un vienkārši pavadīt kopā laiku. Viņa dzīvoja lielā lauku māja ar vairākām istabām, lai gan apdzīvotas bija tikai dažas. Pienāca nakts un mēs jau grasījāmies gulēt. Ieslēdzām TV uz neilgu laiku, bet nogurums bija spēcīgāks un abi izlēmām doties gulēt. Es aizmigu... nākošajā rītā piecēlos, izberzēju acis un ieraudzīju savu draudzeni, kas nikni skatījās uz mani. Es prasīju, kas viņai lēcies un tad viņa sāka...Izrādās, ka šī bija mana lielā nakts, kad es kārtējo reizi mēnessērdzīgs staigāju, taču šoreiz ar staigāšanu vien nepietika. Es biju piecēlies nakts vidū, piegājis pie spoguļa, izkāris draudziņu un sācis čurāt virsū spogulim. Trāpīja arī kosmētikai. Man ir bija milzīgs kauns, bet labi, ka draudzene bija saprotoša un arī kosmētiku es viņai nopirku jaunu.
Tev šitie sāk palikt švakāki , bet ceru ka drīz atkal būs kāda ritīgi laba daļa :)
Vienkārši ja man nav "Nokaunies"Man nav ko darīt šis 10 minūtes :D Turpini!!!!
