Nokaunies! 18#21

anonīms. Skolā bija Ziemssvētku balle. Dzīvoju kopmītnēs un ar istabiņas biedriem nolēmām paņemt ko grādīgu. Paņēmām, varbūt pat par daudz, bet...Sākās balle un es manāmi iereibis vēlējos uzlūgt uz deju mūsu klases skaistāko meiteni. Pirms tam izgāju ārā uzsmēķēt. Iegāju iekšā un redzēju, ka ir īstais laiks uzlūgt meiteni uz deju. Kaut kas nelāgi oda, bet domāju, ka tās ir tikai vecā krievu valodas skolotāja, kas dežūrēja pie ieejas. Piegāju un uzlūdzu meiteni uz deju. Dejojām, taču smaka nekļuva mazāka, gluži otrādi. Pēkšņi kāds mani pagrūda un es uzkāpu Sintijai uz kurpes. Atvainojos un tad viņa paskatījās uz savu kurpi. Uz baltās kurpes varēja redzēt brūnu pikuci kaut kāda dīvaina veidojuma. Mazliet sakautrējos par savu nevīžību, bet mēs turpinājām dejot. Pēc dejas es apsēdos un paskatījos, kas tas tāds ir uz manas zoles, kas sasmērēja Sintijas kurpi. Būtu bijis labi, ja tie būtu dubļi, bet es ieraudzīju suņa sūda atliekas. Tagad sapratu smakas cēloni, un to, ka esmu sasmērējis arī Sintijas kurpi. Bailes pat iedomāties viņas sejas izteiksmi, kad viņa mēģināja notīrīt kurpi. Ko viņa tagad par mani domā? 

judopingvin. Šis stāsts nav gluži par mani ,bet par manu hiperaktīvo brāli, kurš vēl tagad paranormāli smīdina cilvēkus. Tātad centīšos atstāstīt notikumus .Mēs dzīvojam laukos. Es, divus gadus vecākais brālis un saprotams- vecāki .Kā jau laukos mums bija daudz dzīvnieku: suņi ,kaķi utt. un saprotams arī sausā tualete ,turpat pie celiņa, pa kuru izbrauc no sētas. Tā kā toreiz kad brālim bija kādi 6-7 gadi mums vēl nebija mašīnas, lai kaut kur aizbrauktu vecāki palūdza draugiem, lai aizved. Tā nu todien mans brālis izdomāja pastaigāties ar suni- Lāci, piesējis viņu pie pamatīga striķa, vispirms viņš izdomāja nokārtot dabiskās vajadzības pa lielam un tā nu, suni turēdams pie striķa viņš iegāja tualetē un darīja savas darīšanas, bet suni atstāja ārpusē. Viņam par nelaimi tieši tobrīd garām uz veikalu brauca mašīna ar vecākiem un draugiem , kas viņus veda. Lācis, saprotams, ar milzīgu ātrumu uzrāvās augšā un nesās pakaļ mašīnai....paraudams manu brāli ,kurš vēl nebija paspējis uzvilkt pat apakšbikses, sev līdzi, kas vēl nav trakākais, jo lai nepalaistu suni vaļā viņš puspliks turēdams viņu auklā skrēja tam pakaļ labu gabalu ,pēc tam viņu vēl ilgi ķircināja vecāki.

anonīms. Nu tātad es paliku pa nakti pie draudzenes un mēs bijām sarunājušas tā, kura pirmā piecelsies ies pie otras un sāks to dauzīt ar spilvenu.Es pamodos pirmā jo dzirdēju, ka kaut kas iet garām (es gulēju uz matrača) un uzreiz sāku sist ar spilvenu ,bet izrādījās, ka tā bija draudzenes mamma un viņa mums nesa tēju ,kūciņas un cepumus.Es viņai iesitu tik stipri, ka viņa apgāzās ,uzkrita man virsū ,norāva aizkarus ,un uzlēja man virsū tēju.Es salauzu kāju un es vairs nekad neeju pie draudzenes ja viņai mājās ir mamma vai kāds cits.

tulkots. Ar Ketiju kopīgi nolēmām doties uz veikalu pēc pārtikas, jo ledusskapis bija galīgi iztukšots. Veiksmīgi aizbraucām uz veikalu, sākām staigāt pa to un ratiņos krāmēt nepieciešamo, līdz es piegāju pie rotaļlietu stenda. Tur stāvēja dažāda izmēra bumbas un es sāku tās pētīt. Pie manis piegāja preču krāvējs un uzvaicāja, vai nevajag kā palīdzēt. Es atbildēju: „Šoreiz tikai apskatīšu jūsu bumbas, bet paņemšu kādu nākošajā reizē!”. Viņa sejā es redzēju nelielu smīnu, arī Ketija sāka smieties un tikai tagad es sapratu, ka manu neloģisko teikumu varēja saprast arī citādi.  

anonīms. Biju devies pie brālēna uz 18 gadu jubileju. Pēc svinībām, nu labi, dzeršanas bija laiks doties uz mājām. Uz turieni biju devies ar vilcienu, bet atpakaļ pienācās doties ar autobusu. Ballēties beidzu ap 8 no rīta, bet autobuss piebrauca ap 9.30 tātad, autobusā gandrīz vai nācās ierāpot. Nopirku biļeti un redzēju vienu brīvu vietu blakus kādai pensionārei un tur arī apsēdos. Ceļš bija tāls, tāpēc nolēmu pagulēt ( kļūda!). Piecēlos brīdī, kad sāku vemt un vēmu vecajai kundzei klēpī. Apjēdzot to, kas notiek man kļuva „nedaudz” neērti, jo vecā dāma uz mani bļāva, grūda prom no vietas, protams, visi uz mani skatījās. Labi, ka drīz bija mūsu pietura un mēs izkāpām. Draugs stāstīja, ka es no sākuma aizmigu, tad atspiedu galvu pret tantiņas plecu un visbeidzot ar galvu iegūlos viņas klēpī. Pēc kāda laika sāku arī savu vemšanas šovu. Lai gan maz atceros no tā visa, joprojām atceroties šo atgadījumu man kļūst. 

tulkots. Pēc darba picērijā es kā jau parasti caur parku devos uz mājām. Diena bija jauka, arī darbā viss bija lieliski un nopirkusi saldējumu nolēmu mazliet pasēdēt uz soliņa. Atzīšos, ka man no neveselīgā ēdiena un mazkustīgo dzīvesveidu man bija problēmas ar lieko svaru. Kādu laiku sēdēju, līdz man blakus piesēdās kāda sirma kundze. Ieraudzījusi mani viņa iesaucās: „ Vai, cik brīnišķīgi! Izskatās, ka drīz kādam būs ģimenes pieaugums. Kurā mēnesī jau esat?” No sākuma es uz viņu truli skatījos, līdz sapratu ko viņa domā. Es nosarku, jo neesmu stāvoklī, bet ziniet?- teicu, ka 6., jo negribējās, lai viņa domātu, ka esmu ar alusvēderu apveltīta cūka. Tā nu viņa sāka stāstīt par savu bērnu izaudzināšanu, par savu ģimeni. Tas bija nāvīgi garlaicīgi un es teicu, ka man jādodas uz mājām. Tās pašas dienas vakarā es ar autobusu devos pie draudzenes. Autobuss bija pārpildīts un man nācās stāvēt kājās. Stāvēju, līdz kāda sieviete piecēlās un piedāvāja man vietu, piebilzdama: „Mūsdienās cilvēki kļuvuši par egoistiem, pat grūtniecēm vairs nepiedāvā sēsties!”. Es nedaudz piesarku, un lai gan es vienīgā zināju patiesību, tā bija zīme, ka jātiek vaļā no mana vēderiņa. 

jodupingvin. Mana mamma pavasarī, priekš cālēniem bija sakrājusi no vistām 100 olas, lai izperinātu tās inkubatorā. Olas tajā pašā dienā viņa grasījās likt inkubatorā, bet pirms tam tās bija nolikusi uz galda un kaut kur uz galda blakus stāvēja arī neatvērts cigarešu bloks. Tā nu atnākusi no staļļa mamma neko ļaunu nedomādama grasījās ņemt olas un konstatēja, ka ne to ,ne cigarešu bloka nav .Saprotams viņai prātā bija ienācis, ka to izdarīt varēja mans brālis, bet izmeklējusies viņu ,nezināja kur viņš tagad ir un nodomāja , ka viņš varbūt aizgājis pie tantes. Tad nu atnāca tante un sāka stāstīt ,ka gājusi garām suņu būdai dzirdējusi, ka kāds no iekšpuses saka " Ēd, maita, ēd!"-tieši tā viņa to dzirdēja, bet nav pievērsusi tam uzmanību. Tā nu izrādījās, ka mans brālis ielīdis suņu būda pie suņa un izbarojis viņam gandrīz visas olas. Saprotams tās, kuras suns neapēda bija sašķaidītas bļodā kopā ar saplēstām cigarešu kaudzēm. Secinu, ka pēc tam ,kad suns vairāk nevarēja ieēst sekoja neliels uzmundrinājums- Ēd, maita, ēd! ...hmmm es laikam neminēju ,ka viņam bija labākajā gadījumā 5 gadi.