Mēnessērdzība jeb lunātisms ir īpatnēji apziņas traucējumi, kam raksturīga sarežģīta automātiska darbība miegā, ko no rītā pamodies, par notikušo neko neatceras. Ja arī tev ir kāds mēnessērdzības stāsts raksti man par to PM. Links uz 2. daļu.
Mēnessērdzīgo stāsti100
902
2
Mans brālis kails naktī staigāja pa māju, paņēma krēslu un iznesa to laukā. Pēc tam viņš turpat stāvēja kā idiots un mana mamma domāja, ka viņš ir nomodā. Tad viņš paķēra dārza šķēres, ienāca iekšā un ar tām aizgāja gulēt.
Es nakts vidū piecēlos, iegāju dušā, apģērbos, saklāju brokastu galdu. Tad es apsēdos dīvānā un tur arī paliku līdz mana ģimene nāca brokastot.
Mana mamma man stāstīja, ka es naktī iznāku koridorā un tēloju, ka lasu puķes.
Tas notika, kad es biju jaunāka. Es biju savā istabā un izlikos, ka spēlēju beisbolu, ienāca mana māsa un es viņai teicu, lai viņa spēlē kopā ar mani. Viņa domāja, ka esmu jukusi.
Es pamodos un atrados ielas vidū , policijas mašīna man taurēja. Tas notika pusčetros no rīta.
Vienreiz, kad miegā staigāju ar mani notika ļoti dīvaina lieta. Es gulēju uz virtuves galda, turpat bija zemesriekstu sviests un liela pudele ar pienu. Es ieelpoju un izelpoju pienu. Kad pamodos biju ļoti netīrs.
Mans brālis bija mēnessērdzīgs. Vienreiz viņš iečurāja skapī.
Kad es vēl gāju koledžā es saķēru iesnas, man izrakstīja kaut kādas zāles, es tās iedzēru un aizgāju gulēt. Nākošā lieta, ko atceros ir tas, ka es atrados sava istabas biedra gultā un viņš man jautāja, ko es daru. Es atrados virs viņa, skatījos viņam acīs un kratīju viņu aiz pleciem un kakla.
Mans vectēvs ir mēnessērdzīgs. Kādā naktī mana vecmāmiņa pamodās, lai aizietu uz tualeti. Kad viņa uz turieni aizgāja, viņa atrada manu vectēvu sēžam uz poda, kailu, viņš bija uzvilcis adītu cepuri un ēda zemesriekstu sviestu ar gaļas nazi.
Manas mammas brāli ir mēnessērdzīgs. Kādu nakti, stundu pēc tam kad viņš aizgāja gulēt, viņš noskrēja lejā pa kāpnēm, atvēra mājas durvis un kliedza: „Tēti, nešauj vēl briedi! Es jau nāku ar savu bisi.”
