Daži no tiem būs no manas bērnības, daži manu bērnības draugu, lai nu kā, visi esam bijuši bērni un bieži vien tādas atmiņas atceramies ar smaidu.
Daži no tiem būs no manas bērnības, daži manu bērnības draugu, lai nu kā, visi esam bijuši bērni un bieži vien tādas atmiņas atceramies ar smaidu.
Kad es biju maziņš, aptuveni 6 vai 7 gadi, es jautrības pēc iečurāju plastmasas traukā, jo gribēju redzēt kā izskatās mans urīns.
Man bija mana labākā draudzene 5. klasē, kura zināja, manu draugiem.lv paroli, mēs sastrīdējāmies. un viņa mani no turienes izdzēsa. Stāsta morāle? Es uzlauzu un izdzēsu viņas profilu.
Es atradu un pētīju vecāku pieaugušo porno žurnālus un grāmatiņas, un parādīju tos visiem pagalma bērniem, man bija 9 gadi, visiem tas ļoti interesēja. Biju stilīgākā rajonā pēc tam. :D
Gāju 1. klasē, kad dzirdēju vecākus runājam par komētu, kas tuvojas zemei un viņi runāja kaut ko par pasaules galu. Es kā bērns iedomājos visu to šausmīgāko, bet pēc tam padomāju, nekas tāds taču nenotiks. Bet mana loģika šajā jautājumā bija tāda: katalogam Anttila taču būs jāsvin 50 gadu jubileja, tad jau pasaules gals nebūs. Smieklīgi atcerēties.
Man bija interesanta klases audzinātāja pamatskolā. Viņa mani atstāja uz pēcstundām KATRU DIENU. Pat tad, kad bija mana dzimšanas diena, jo viņa lika man mācīties tamborēt.
Bērnudārza izlaidumā katram manas grupiņas bērnam bija paredzēta viena kinderola. Es par to neko nezināju un kamēr neviens neredzēja savācu četras, un viena pati arī apēdu.
Manā bērnudārza grupiņā gāja Robčiks, kuram tad, kad bija jāiet gulēt pusdienlaiks vienmēr uznāca tāds garastāvoklis, ka viņš novilka nost savas bikses un rādīja visiem savas ģenitālijas.
Man bija varbūt 12 gadi, kad tas notika. Biju kluss puisēns. Sēdēju klasē un man ļoti sāka sāpēt vēders. Skolotāja mani palaida mājās. Kad tiku pusceļā no mājām palaidu TĀDU gāzi, ka gandrīz nosmaku un vēdersāpes arī pēc tā pārgāja.
Kad biju maza, ome man teica, ka man būs ūsas, kuras būs jāskuj katru dienu un es būšu resna. Paldies Dievam, līdz šim šis viņas pareģojums nav piepildījies.
Šī ir mana mīļākā bērnības dziesma. Kā vien izdzirdēju iztēlojos, ka esmu videoklipā, kur mani notriec mašīna un pēc tam brīnumaini atdzīvojos.
Man arī ir savs stāsts.
Man bija kādi 6 gadi un es pašsaprotami, ka čurāju stāvot uz kājām. Taču tad es kaut kādā veidā uzzināju, ka mamma un māsa čurā sēdus. Nākošajā dienā es mammai varēju pastāstīt lieliskos jaunumus par to, ka es iemācijos ''pareizi'' čurāt.
5 gados es pie galda trakoju un ar dakšu iebakstiju zodā, nācās braukt uz slimnīcu, tagad tas liekas smieklīgi.
He, he - interesanta bija bērnība, kas tik nav sadarīts, savārīts un piedzīvots
Anttilai taču jāsin 50 gadus
Pats neatceros neko tādu īpašu no savas bērnības, bet ja ilgāk padomātu ganav arī kautkas ataustu atmiņā.
Es ielēju tantes burbuļvannā visas ziepes un šampūnus ko atradu, SŪDI BIJA PAMATĪGI
7. manā grupiņā arī viens tāds bija. un arī tieši pirms gulētiešanas tās rādīja. šis 'priekšnesums' tika veltīts otrai grupiņai, kuru varēja redzēt caur lodziņu, un audzinātājai.
man vienīgai liekas,ka 4 gados,takā ''nedaudz'' pa ātru,lai stāstītu par seksu?
tu esi zens vai meitene dieva del (un viena pati arī apēdu.tas ir sestaja) 2 (Biju klus s puisēns tas ir
8 kas tu tad esi vins vai vina