Mana meitene dzer!54

Mani sauc Māris un kopš nesena laika man ir jauna draudzene. Un viss ir lieliski, viņa ir gudra, labsirdīga, mīļa utt. Bet ir viens "BET"- viņai patīk iedzert.

Es pats arī šai jautājumā neesmu nekāds svētais, bet viņai nu ļoti, ļoti patīk iedzert. Un problēma nav tanī, ka viņa iedzer par daudz, problēma ir tanī, ka viņa tā neuzskata. Viņa uzskata, ka viņa vienkārši ir jautra. Vienkārši lai jūs saprastu: pirmo reiz kad pamodāmies pie manis mājā viņa pat neatcerējās kā mani sauc! Sēdējām virtuvē dzērām tēju. Es dzēru no krūzes, uz kuras bija rakstīts "Jānis". Es biju tikko ievācies dzīvoklī no kuras izvācās Jānis un vel nebiju pasējis nopirkt ne traukus ne normālas mēbeles.

Un tātad sēžam dzeram tēju. Viņa man saka:- Klau Jančuk tev nav nekā ko piekost pie tējas?

            Es saku:- Jančuks? Nopietni? Kāds vel Jančuks?

Viņa:- Nu kā tev taču ir uz krūzītes rakstīts "Jānis"....

Es:-Ja?! Un tev uz krūzītes rakstīts "Mīļā vecmāmiņa" varbūt pati kaut ko sev uzcepsi?

Viņa: -Nu, bet es taču pajokoju!

Es: -Kas ir, jautrība vel neizvēdinājās pēc vakardienas?

Un pie tā visa šī mana meitene ļoti strauji ienāk manā dzīvē, viņa jau iepazinās ar visiem maniem draugiem! Viņi jau draudzējas. Tik silti viņi nebija uzņēmuši vel nevienu no manām draudzenēm.... Kā jūs jau noprotat mani draugi arī dzer. Mums vispār alkohols ir kompāniju saliedējošs faktors. Jā tā ir taisnība, mēs bieži iedzeram, es, mana draudzene un mani draugi, bet viņa mums neļauj tāpat vien dzert. Mums obligāti jāsaka tosti! Un mans tosts „Nu tad priekā!”, ar kuru dzeru pēdējos 10 gadus vairs nekam neder. Viņai vajag lai tosti ir skanīgi ar kaut kādu dziļāku jēgu un morāli. Un es esmu spiests katru reizi sacerēt jaunus tostus. Nopietni. Man liekas, ka reti kurš filozofs ir tik daudz domājis par mīlestību, naidu un cilvēciskām vājībām, kā es pēdējo 4 dzerstiņu laikā.

Vel viena lieta, kas ir svarīga, kad satiecies ar meiteni, kurai patīk pamatīgi iedzert. Tev nākas saskarties ar tādu lietu kā „dzēruma sievišķā azarta kāre”. Ziniet „dzēruma sievišķā azarta kāre” tas ir kaut kas uz robežas starp nebēdnību un administratīvo pārkāpumu. Piemēram: atgriežaties no kluba, viņa izvelk no somiņas telefonu, atslēgas un alus kausu. Un lepna rāda man kausu: - Skaties ko es nospēru...

Un kad viņa jautāju: -Kāpēc tu tā izdarīji Maija?

Viņa atbild:- Tu esi tāds nūģis! Tas taču ir tāds piedzīvojums! Ejam dušā ar visām drēbēm!

Un es eju, jo neesmu nūģis. Es esmu tas, kas likvidē šī „dzēruma sievišķās azarta kāres” sekas.

 Tas tikai viņai vienai liekās jautri iedzērušai iet pa pilsētu un bļaut: „Sveiki pediņi!”

Bet man nav jautri!

Jo tieši man nākas pēc tam iet pie motociklistu bara un skaidrot, ka viņa ir vienkārši iedzērusi un ka viņi, protams, nav nekādi pediņi, piekrist tam, ka es pats esmu pediņš, jo netieku galā ar savu dzērušo draudzeni.

Meitenes kāpēc vajag tā iegāzt savus draugus? Mēs vīrieši taču tā nedarām! Nav taču neviena tāda puiša, kurš ejot garām meiteņu bariņam iekliegtos: „Tev taisnība Maija, tās ir kaut kādas padauzas!”, un aizbēgtu.

Toties ja izturēsi šo „dzēruša sievišķā azarta kāri” tad Tevi gaida satriecoša balva! Tas ir „sekss alkohola reibumā”... Sekss reibumā tas ir forši un jautri. Bet! Bet tas ir forši tikai tad ja dzēruši esat jūs abi. Ja, dzērusi ir tikai viņa... tad tas nav gluži tas ko gaidīji. Jo viņa domā, ka ir gracioza stirna, bet tu domā, ka graciozajai stirnai nevajadzētu TĀ iejusties lomā un ēst mammas istabas puķes. Pirms šāda seksa saprotams tevi gaida striptīzs dzērumā tas ir striptīzs ar devīzi : „Gribi vai negribi, bet tev būs uz to jāskatās!” Un ziniet, skatīties kā tava meitene piedzērusies dejo striptīzu, tas ir tas pats, kas doties uz izrādi ar sava bērna piedalīšanos. Arī sēdi un satraucies par to lai tikai viņai viss izdodas, esi gatavs iesaukties: „Jā saulīt es ticu tev, tev viss izdosies!” Dažreiz viņai tiešām viss izdodas, citreiz ne pārāk...

Paldies par uzmanību. Lai jums arī viss izdodas!