local-stats-pixel fb-conv-api

Kaut kas līdzīgs FML #410

Tad nu nāk arī 4.daļa emotion

1. Man ir brīnišķīgi vecāki- viņi dievina mani, es dievinu viņus. Bet mūsu ģimenē ir VIŅA- mana māsa. Viņa palika stāvoklī un dzemdēja no nezināma puiša, viņa varētu kaut vai sēdēt mājās ar meitiņu. Kaut kā jau pabarotu. Aha, kā tad!

Vecāki strādā caurām dienām, tētis divos darbos. Es mācos, pa vakariem strādāju par viesmīli, bet māsa staigā pa spa saloniem, pērk dārgus pretstriju krēmus, dizaineru apģērbus, staigā pa klubiem un restorāniem. Pie tam viņa sper mūsu naudu, kuru mēs nopelnījām viņas pašas meitiņai, un atstāj viņu mājās vienu. Mamma grib aiziet no darba, lai sēdētu ar bērnu- bet tad mēs tik tiešām galus nesavilksim, pie tādiem māsas tēriņiem! Bet pats ļaunākais ir tas, ka meitiņa piedzima neiznēsāta un viņai tagad vajag regulāri ēst, lai dabūtu optimālo svaru. Bet šī stulbā aita nedod viņai ēst, tāpēc ka ''lai no bērnības sargā figūru, pēc tam pati paldies pateiks''! Skaidrs, ka ar krūti nebaro-bet viņa ņem nost pudelīti! Savai 3 mēnešus vecajai meitiņai! Nogaliniet mani lūdzu, tāpēc ka es, zvēru, viņu nogalināšu. Lai arī sēdēšu cietumā, toties vecāki varēs normāli uzaudzināt bērnu. ( emotion pašai rokas sāka niezēt)

2. Man ir 23 gadi. Mācos Maskavas valsts universitātē žurnālistikas fakultātē. Nesen es aizgāju uz kafejnīcu nosvinēt manas labākās draudzenes dzimšanas dienu. Pēc tam mēs gājām uz klubu. Pusčetros no rīta mēs visi aizgājām katrs uz savām mājām. Pēkšņi pienāk dīvaini tipi no aizmugures, un piedāvā aizvest mani uz mājām. Es uzreiz sajutu, ka trijos pa nakti neviens ko tādu nepiedāvātu, es sabijos. Sāku skriet. Viņi skrēja man pakaļ. No 12 līdz 18 gadiem es centīgi nodarbojos ar cīņas mākslu, tāpēc es zināju, kā sevi aizstāvēt. Rezultātā- viens smagi ievainots, otrs nosists. Pants. Bet to, ka viņi pirmie man uzbruka- nekā nepierādīsi! Bet tas, ka uz mana ķermeņa palika naža iegriezumi- viņiem ir vienalga! Varbūt ka es vienkārši nokritu! Rīt ir tiesa, ceru, ka attaisnos. Ļoti baidos. Nošaujiet mani, lūdzu! Neesmu meitene, bet kaut kāds kiborgs. Puišus sasitu.

3. Divus mēnešus atpakaļ mana meitene aizbrauca uz citu pilsētu saistībā ar mācībām. Sakaru ar viņu nebija. Atgriezās ļoti nospiesta, salauzta, uz maniem jautājumiem uzreiz atbildēja- neko neteikšu. Cik viņai nejautāju, neko neuzzināju. Bet šodien es ieraudzīju video, kur kaut kāds..(šeit nevar būt pieklājīgu vārdu) viņu izvaro. Kļūdas nevar būt- tā ir viņa. Es tagad sēžu ceturto stundu, ar trīcošām rokām pīpēju otro cigarešu paku, un nekādi vārdi nevar aprakstīt to, kā es jūtos. Un es zinu, ka es viņai to nevarēšu izstāstīt, jo, ja viņa uzzinās, ka n-tie cilvēki ir redzējuši šo video, viņa to nepārdzīvos. Nošaujiet mani par to, ka es nevarēšu sodīt šo izdzimteni.

4. Kad man bija 13, mani izvaroja vecākais brālis. Vecākiem pastāstīju, brāli cietumā neietupināja, bet izdzina no ģimenes un pārtrauca kontaktēties. Man savukārt uz visu mūžu palika bailes no attiecībām un vīriešiem. Rezultātā, man ir jau gandrīz 30, bet ģimenes nav. Un nav paredzēts. Tāpēc ka es sāku trīcēt no bailēm, ja kāds vīrietis pienāk tuvāk par pusmetru. Bet vecākiem jau ir pāri 60 un mazbērnus viņi gaida jau kādus 5 gadus. Toties es izveidoju izcilu karjeru. Sūtīju vecākiem lielas naudas summas. Nesen no krustmātes uzzināju, ka mans pazudušais brālis (neviens, izņemot mani un vecākus, nezināja, kāpēc viņš ir ''pazudušais'') atjaunoja kontaktu ar vecākiem. Viņam ir sieva un dēls. Un drīz būs otrs bērns. Un mani vecāki viņam aktīvi palīdz ģimenes uzturēšanā, pie tam viņi nesen nopirka viņam dzīvokli. Protams, ka par manu naudu- ne jau nu par 6 tūkstošu pensiju. Nogaliniet mani lūdzu, es nezinu, kas ir sāpīgāk- uzturēt cilvēku, kurš salauza tev dzīvi, piedzīvot vecāku nodevību, vai domāt par to, ka viņam ir tas, kas tev NEKAD nebūs.

5. Esmu jauna, simpātiska meitene. Bet no bērnības man ir lielas problēmas ar zobiem. Lai kā es viņus koptu, viņi drūp, dzeltē, un lēni, bet tomēr izkrīt. Naudas uz restaurāciju un ārstēšanu nav. Tā lūk sanāk. Man pat vēl nav 18, bet zobu jau nav. Nogaliniet mani lūdzu.

6. Meitene, 18 gadi. Vakar par trijnieku eksāmenā(mūsu ballu skalā 6) tēvs sadedzināja visus manus dokumentus, ieskaitot pasi, polisi, studenta biļeti un ieskaišu grāmatiņu, salauza man dažas ribas un nolidināja pa kāpnēm. Sasitu pieri. Šodien pa nakti viņi ar jauno sievu aizlidoja uz Grieķiju uz divām nedēļām. Mēs 3 mēnešus dzīvojam jaunā pilsētā, es šeit nevienu nezinu. Ārā līst lietus, paliek aukstāks, esmu svārkos un krekliņā. Nauda ir tikai uz telefona, un tur tūlīt nomirs baterija. Nošaujiet mani lūdzu.

86 0 10 Ziņot!
Ieteikt: 000
Izmantotie avoti:
http://killpls.me
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 10

0/2000

Skumjas beigas visiem stāstiem. Ceru, ka nevienam Spocenam nav tādu domu un problēmu. Jauku vakaru un priecāsimies par dzīvi.  emotion  

15 0 atbildēt

Nedod Dievs kādam nokķūt šādās situācijās....  

9 0 atbildēt

2.  emotion 

Pareizi vien darīja...

5 0 atbildēt
Jess! Nākamo!
4 0 atbildēt
Lai tik ar mūsējiem tā nenotiek!
4 0 atbildēt
Pārāk skaudri stāsti, lai liktu pie jokiem. Labāk liec,, Tribīnē".
3 0 atbildēt
3. Kāda problēma? Vienkārši dabū pāris kārtīgus čaļus, kuriem samaksā lai aizved uz mežu un piesien, tad vienkārši atļaut tai meitenei sist un spīdzināt to čali, bet ne nogalināt. Beigās atļaut tam izvarotājam noasiņot, vai nogalināt, līķi var iemest kādā dziļā kanālā, vai arī iebetonēt zem zemes, un virsū iestādīt koku. Neviens neatrastu līķi, ja būtu iebetonēts zem zemes. Vismaz vēl neviens nav atradis. Ja māk noslēpt, tad nav problēmu ar policiju.
3 0 atbildēt
Vēl.
1 0 atbildēt

 emotion 

1 0 atbildēt