10. daļa ir klāt! 
Priecīgas Lieldienas visiem! 
1. Dažas stundas atpakaļ skatījos vienu filmu ar savu meiteni. Viņa ir ļoti jūtīga un labsirdīga. Filmā bija izvarošanas scēna. Mana meitene apraudājās, sāka nolādēt visus vīriešus pēc kārtas, šņukstot stāstīja, kā lasīja kaut kādus stāstus par izvarošanu. Raudāja arvien vairāk un vairāk, viņai sākās histērija. Viņa stāstīja, ka daudzu izvarošanu nebūtu bijis, ja apkārtējie nebūtu tik vienaldzīgi. Es viņu ar grūtībām nomierināju un noliku guēt. Tagad sēžu, un pašam gribas raudāt... Gadu atpakaļ viens mans draugs otrajā istabā izvaroja meiteni- es neko neizdarīju. Tā nav mana darīšana, nodomāju. Bet šoziem es nepalīdzēju vienai meitenei uz ielas, bet varēju... Nošaujiet mani, lūdzu.
2. Bija ģimene-es, vīrs, suns. Vīrs krīzes laikā zaudēja darbu, sāka dzert. Tā viņš nodzīvoja 2 gadus, ne dzeršanu atmeta, ne darbu meklēja..Dzēra arvien vairāk, sākās problēmas ar galvu. No sākuma cīnījos, pēc tam noguru, aizgāju no viņa. Īpašumu sadalījām mierīgi. Bet radās jautājums- kurš paturēs suni? Beigās nolēmām darīt kā kino- aizgājām katrs uz savu pusi, kuram pakaļ ies suns, tas arī viņu paturēs sev. Es jau biju aizdomās, ka suns ies pie viņa, jo es caurām dienām esmu darbā, bet tik un tā bija sāpīgi. Pēc pāris mēnešiem bijušais sāka zvanīt, prasīja naudu veterināram. Es piekritu, iedevu naudu vienu reizi, otru...Suns sāka ļoti bieži ''slimot''. Beidzot man pieleca- vajag savākt suni. Viņš iespītējās, negribēja atdot. Es teicu, ka tik un tā savākšu. Ilgi strīdējāmies. Teica, ka atgriezīs suni tikai pa daļām. Es nenoticēju. Rezultāts- viņš nogalināja suni, nozāģēja galvu un atstāja zem manām durvīm. Ko vēl teikt? Taisnā tiesa izrādījās bezspēcīga. Ir pagājis pusgads, bet es joprojām redzu savu suni sapņos, reizēm dzīvu, bet reizēm ielūkojos melnā maisā, ko kāds pakarinājis uz durvju roktura..Es nodzīvoju 5 gadus ar sadistu, es pametu draugu...Nogaliniet mani lūdzu.
3. Iemīlējos precētā vīrietī. Nocēlu viņu sievai. Viņš izšķīrās. Pēc 2 nedēļām viņa pakārās, pēc tam autopsijas laikā noskaidrojās, ka viņa bija stāvoklī jau vienu mēnesi. Tagad viņš ''plosto''. Mani vecāki un brāļi ir novērsušies no manis. Jūtos kā pēdējā maita. Nezinu, ko darīt. Nogaliniet mani lūdzu!!!
4. Visu dzīvi sekoju saviem principiem. Neatkāpos no grūtībām, sasniedzu savus mērķus. Tagad esmu viens no centrālās Krievijas valsts vīriem, kurus parasti tā ienīst, kaut gan es savu mūžu nevienu kukuli neesmu ņēmis. Esmu īsts patriots. 2 mēnešus atpakaļ dēls ar savu mašīnu, kuru esi viņam nopirku par godu universitātes beigšanai, notrieca cilvēku. Notrieca, esot alkohola reibumā. Es viņam to nemācīju, vienkārši ''norāva jumtu'', kā saka jaunatne. Pirms izmeklēšanas man paši piezvanīja, ko nu darīsim. Man bija reāla iespēja viņu piesegt. Un es nesāku to darīt. Liku atbildīgajiem cilvēkiem izskatīt lietu maksimāli objektīvi. Sieva uz ceļiem lūdzās nebojāt viņam dzīvi, bet es nesāku pat klausīties tajā. Vakar bija tiesa, dēlam iedeva 3 gadus kopējā režīmā. Kad viņu veda prom konvojs, viņš iebļāvās pa visu zāli:''Es tev atriebšos, tēti!''. Tagad mani ienīst ne tikai sieva un dēls, bet arī kolēģi. Viņi vienkārši nesaprot, kāpēc es neko nedarīju, lai ļautu izbēgt taisno tiesu cilvēka nāves vaininiekam. Nogaliniet mani lūdzu!
5. Slimnīcā, kur es strādāju, mirst 3-gadīga meitenīte. Reta asins slimība, viņu var glābt tikai asins pārliešana, aizvietotāji ir bezjēdzīgi. Bet meitenes vecāki, Jehovas liecinieki, gatavi nogalināt bērnu, bet nepieļaut asins pārliešanu. Un izdarīt mēs neko nevaram, jo mūsu valstī ir ticības brīvība. Nošaujiet mani, ārstu, kuram nav tiesību glābt bērnu.
6. Manas māsas dzimšanas dienā viņas puisis uzdāvināja viņai kokerspanieli. Labs sunītis, uzreiz viņu iemīlēju. Pagāja pusgads, puisis aizgāja pie citas, viņa iekrita histērijā, un, lai atriebtos viņam, noindēja mūsu Reksi, pēc tam nofotografēja viņa līķīti un aizsūtīja viņam ar vārdiem ŠE, PASKATIES! ...Esmu šokā, nedomāju, ka viņa ir tāda maita...Raudu...Nogaliniet mani lūdzu!
perfecto