Guļot diendusu, sāka zvanīt telefons. Paskatos Kristaps zvana. „Jā, klausos.”, nomurmulēju aizdirstā balsī. „Jāni,velcies ārā, nopirku jaunu mašīnu.” Kristapa balsī bija sadzirdams neviltots prieks par jauno pirkumu. Nodomāju: „Pie vella, jāiet apskatīt.” Izejot laukā manā acu priekšā vērās sarkans, vecs saab. Kristaps ieraugot mani jau sāka smaidīt. Varēja tiešām redzēt viņa sejā neviltotu prieku par savu pirmo iegādāto auto. Iekāpjot mašīnā es uzreiz smaidot sacīju: „A brand new car!!” „Ir jau gan”, Kristaps smejot atbildēja. „Jau ielēju benzīnu pa desmit latiem”, viņš turpināja saviļņotā balsī sacīt. Kristaps ar interesi pētīja, kas mašīnai kur atrodas. „Ko tev sencis teica par jauno pirkumu?”, es ziņkārīgi ieminējos. „Ai, neteicu viņam neko, būtu mani vēl atrunājis no pirkuma. He, he, tagad vairs nevarēs atrunāt”, Kristaps iesmejoties sacīja un iedarbināja mašīnu.
Atverot bardačoku pamanīju, ka tas ir pilns ar diskiem, Kristaps uzreiz iesaucās: „Labs ne? Iepriekšējais īpašnieks vēl atstāja visus savus diskus.” „Bļeģ, prieks, kur tu rodies”, es smaidot nodomāju. „Šis zibsnis ir ātrs, iepriekš jau bišķi iespiedu grīdā, jāpamēģina vēl.” Ieliku disku un sāka skanēt „The Beatles- Let It be”. Kristaps iesaucās: „Skaties kā iet” un iespieda grīdā. Es pasmaidīju un uzjokoju: „Un tagad mēs iemauksim grāvī”. Tieši pēc mana teiktā mašīnu sanesa un tā brauca grāvī ar dziesmas piedziedājuma vārdiem „Let It Be”. Mašīna uz lauka apmeta kūleni, viss mašīnā bira- karotes, dakšas, mobilais. Mašīna nokrita uz riteņiem, Kristaps ar izmisušu skatienu paskatījās uz mani un teica: „Bļeģ, es novākoju savu jauno mašīnu.” Izkāpuši no mašīnas es sāku skaļi smieties. Jumts ieliekt, spogulis nolauzts, antena saliekta, spārns ieliekts un viens lukturis izkritis. Kristapam smaids no sejas bija pazudis, viņš staigāja apkārt mašīnai un skatījās bojājumus. Paņēma izkritušo lukturi un mēģināja ielikt atpakaļ, bet tas atkal izkrita ārā, viņš mēģināja vēlreiz, bet es smaidot iesaucos: „Let it be”. „Bet skaties no gaišās puses, tev uz jumta tagad krāsies ūdens, varēsi peldināt lasi.”
Piebrauc viens vecis, kas redzēja notikušos un izkāpjot no mašīnas jau smaidīja, man bija jāierauj sej jakā, lai neredzētu neviens manu smaidu. Piestāja vēl viens un vēlējās palīdzēt. Mēģināja izbraukt cik vien tālu var, bet iestiga kupenā. Paņēma troses un nolēma vilkt ārā. Otrais vecis lūkojoties zem mašīnas jautāja Kristapam: „Kas Tev pa pannu apakšā?” Kristaps apstulbis skatījās un atbildēja: „Es nezinu, es tik pirms trīsdesmit minūtēm mašīnu nopirku.” Viens no mašīnas izvilka lāpstu un iedeva Kristapam, lai var norakt kupenu, pēc pāris minūtēm rokot lāpsta salūza uz pusēm: „Salūza”, Kristaps dodot atpakaļ lāpstu sacīja. Čalis stāvēja rokās ar salauztu lāpstu un viņa sejā bija nolasāms: „Bļeģ, nevajadzēja šeit piestāt.” Par laimi garām brauca džips un ari piestāja plātot rokas. Viņš apskatījās uz trosēm un noteica: „Nē, šīs nederēs, vajag jūras virvi”. Viņš izvilka no mašīna virvi no kuras zilonis pat nenorautos. Mašīna tika izvilkta no grāvja, pateikts visiem paldies un braukts mājup cik vien uzmanīgi un lēni var. „Bļeģ, tagad es toč neteikšu sencim, ka nopirku mašīnu.”, Kristaps saskābis sacīja.
Atbraucis mājās viņš uzrakstīja savu šodienas Fuck My Life
"Today i bought a car. While driving, me and my friend discussed, that it woukld not be fun to crash in the first day. Next moment we did. Few rolls and we were on the field. It was quite fun. FML "
Šitais jāaceras!
+++
