Kad par to uzzināju, pirmais, ko atcerējos bija “Divas meičas un viena krūzīte”, bet šī ir reāla spēle. Šī spēle ir radusies nesen, vai arī tikai tagad par to uzzinu. Pilnīgs murgs, nesaprotu kāpēc cilvēki tik tālu iet tikai šīs spēles dēļ.

Tātad viss sākās maigi un vienkārši. Tev atnāk paziņojums, ka esi pieteicies spēlei un tev vajag nosūtīt bildi ar savu podu. Liekas vienkārši, bet šādi tu apliecini piekrišanu spēles noteikumiem.

Spēlē ir pavisam 50 līmeņi, visi ir saistīti ar sūdiem un kakāšanu, zinu, skan pretīgi, bet cilvēki ir gatavi uz visu, lai tikai izpildītu šos līmeņus.

1. Katrā nākamajā līmenī ir arvien sarežģītāki uzdevumi – kakāšana publiskās vietās, uzkakāšana uz kādas automašīnas, citas personas fekāliju nozagšana. Bet ceļoties līmenim, ceļas arī pretīguma līmenis. Augstajos līmeņos tev ir jāsaskaras ar dažādiem sūdiem, nav tā, ka baigās nepatikšanas, bet ir jāpieskaras savām fekālijām. Pēdējais uzdevums, zīmīgi arī spēles nosaukumam, ir saistīts ar lāča brūno sūdu. Kad esi ticis līdz 50. līmenim – spēles izveidotāji tev nogādā 500 gramus smagu lāča sūdu un tev jāfilmē, kā tu to apēd.

2. Nebūtu jau problēmas atteikties un pārtraukt šo spēli, bet ja tu esi izpildījis pirmo līmeni, tad tu esi piekritis, ka izstāšanās gadījumā tev katru dienu būs sūds pie durvīm. Tas skars arī tavu ģimeni, tavus sociālos tīklus un sabojās visu tavu dzīvi – tā paliks sūdīga. Daudzi jaunieši no Krievijas jau ir apēduši 500 gramus lāča sūdu un ir lepni, ka ir izgājuši “Brūno Lāci”, bet nezinu vai tā tas var turpināties.

3. Latvijā šī spēle vēl nav manīta, bet nekad nevar zināt, kad kāds paprasīs bildi ar tavu klozetpodu.