Viņa elsoja manā ausī tik kaislīgi, ka es lēnām sajutu pacēlumu. Es sajutu viņas silto dvašu, kas sasildīja manu iekaisušo kaklu. Viņas izpūrušie blondie mati, kas glāstīja manu vaigu, lika sajusties kā vasarā šajā ziemīgajā vakarā. Viņa stipri nošķaidījās un nopuņķoja manu roku ar puņķiem un krēpām, ko biju nolicis sev uz ceļa. Es knapi valdīju savu vemšanas refleksu“Ļoti atvainojos”, viņa sacīja izvelkot no piedurknes un pasniedzot savu kabatas lakatiņu. “Tas nekas”, es ar smaidu sejā nomurmināju, bet pie sevis nodomaju: “Tu resnā kuce”. Slaukot puņķus no rokas es sajutu, ka kabatas lakatiņš ir pilns ar sakaltušiem puņķiem un krēpām. Tā bija kāda blonda bumbulīte, kas knapi skrienot paspēja uz autobusu un kā par nelaimi vienīga brīvā vieta bija man blakus. Un tagad viņa man elsoja blakus un ik pa laikam izšņauca savu degunu kabatas lakatiņā, kas man uzdzina tirpas. Mūsu kājas bija piespiestas viena otrai tik tuvu, ka sāka nežēlīgi svīst, es pat apskatoties uz viņu aizdomājos“Kā tad tā, cūkas jau nesvīst” un es sajutu, ka mēs esam kļuvuši, kas vien vairāk par parastiem blakussēdētājiem. Mūsu sviedri savijās vienā šķidrā konsistencē un ticiet vai nē, es sajutu bekona smaržu, kas uzsita atmiņas par aizpagājušo Jaunā gada balli.
Darba vietā tika organizēta jauna gada balle- masku balle. Man nemaz negribējās iet, bet uzzinot informāciju no apkopējas Zinaīdas, ka jaunā pirmā stāva grāmatvedes palīdze Santa ar došoties uz balli, lika man saņemties un piekrist doties. Santa bija kautrīga, Svētās Marijas iemiesojums, kaut ari klīda baumas, ka viņa visam pirmajam stāvam ir atsrādājusi, tas mani neuztrauca, viņa bija mana princese un es gribeju būt pirmais no otrā stāva.
Uzvilcis parastu melnu masku acīm priekšā, ko nopirku SuperNetto bērnu nodaļā, varēju doties. Atnācu ar nokavēšanos, jo parasti tā dara svarīgie viesi. Tā kā zināju, ka Santa apģērbusies kā playboy zaķis, tad sāku meklēt. Diemžēl uzzināju, ka viņa ir ieslēgusies ar diviem džekiem tualetē un es neloloju lielas cerības, ka viņi tur uztur laipnas sarunas par šobrīdējo Latvijas politisko stāvokli. Pielikdams ausi pie tualetes durvīm, es dzirdēju tikai rīstīšanos. “Kuce bļeģ, kaut Tu ellē visiem atsūkātu”, es nobļāvos un ar visu spēku ar kāju iespēru pa durvīm.
Vakara plāns piedzirdīt Santu ar trīs šampanieša glāzēm bija izgāzies, tāpēc izlēju punša traukā visu blašķi ar viskiju un tur nolemu atlikušo balles laiku uzturēties. “5..4..3..2..1..Laimīgu jauno gadu viesiem”, visi bļāva un priecājās, bet es tik smēlu sevī iekšā gardo punšu, izķeksējot sagriestos augļus no glāzes, lai var ieliet vairāk iekšā šķidrumu. Pēkšņi pie manis pieslīdēja kāda bumbulīte un palūdza ieliet man punšu. “Kas tad Tev par tērpu?”, es nu jau pālī izšļupstot pavaicāju. “Ha, vai tad nevar pateikt, esmu tomāts, patīk?”, viņa savā samtainajā balsī uzjautrinoši sacīja. Manuprāt, viņa vienkārši bija uzģērbusi sarkanu kleitu, kas vienos sānos bija pa vīli ieplīsusi un spiedās ārā viņās trekna miesa un bija tik resna, ka izskatījās pēc liela, apaļa tomāta. “Protams, ka patīk?”es izšļupstot pasniedzu glāzi.
Man nemanot viņa mani jau bija uzvilkusi uz dejas plača. Manas rokas bija viņai uz gurniem un es sajutu tādu maigu teļa taukumu, kurā varēja ieķerties. “Braucam pie manis”, viņa čukstēja manā ausī. Es tik savā pāļa smaidā pakratīju galvu. Es vairs nekontrolēju sevi, es biju viņas varā vai ari zemapziņā viņa bija mana vakara pēdējā cerība.
Ierodoties pie viņas dzīvoklī viņa man uzreiz iedeva glāzi ar šampanieti un apsēdināja viesistabā, kamēr patik devās uz virtuvi: “Es tulīt nākšu, tik pagatavošu ko kārdinošu”. Sēdēdams un triecis iekšā šampanieti dzirdēju, kā virtuvē uz pannas sprakšķ tauki. Pēc desmit minūtēm viņa manā priekšā nolika pilnu šķīvi ar ceptu bekonu. Paskatījos uz viņas resnajām rokām vai viņa to nav no sevis nogriezusi. Paņēmu vienu šķēli rokās un jau liekot mutē viņa iesaucās: “Pagaidi, neēd, paglāsti man ar to kaklu”. Galvā man burbuļoja šampanietis tāpēc es pakļāvos viņas slimajām iegribām. Es lēnām ar eļļaino bekona šķēli glāstīju viņas trekno kaklu. Eļļas tērcīte slīdēja lejā pa viņas kaklu, ietekot viņai starp krūtīm, viņa iemērcot tur pirkstu un nolaizot ievaidējās: “Glāsti vēl!!” Es paņēmu un iepliķēju ar bekonu pa viņas vaigu tā ka tauki notrašķīja visu viņas kleitu. “Sit stiprāk!!”, viņa kliedza. Es situ stiprāk un stiprāk, ja bekona šķēle salūza es ņēmu nākamo. “Stiprāk, es teicu stiprāk iepliķē savu tomātiņu”. Es aizrāvos, mani pārņēma dusmas, es šķaidiju bekonu pret viņas vaigu, vienu pēc otra, bet viņa tikai izdvesa kaisles pilnas skaņas un manas darbības noteikt viņu padarīja miklu. Mana dzēruma stadija bija pārāk liela, ka pie pēdējās bekona šķēles nenokontrolēju savu roku un iemaucu viņai ar kulaku pa seju. Resnais tomāts uzreiz dīvāna saļima un tauki kā galerts noļumēja. “Dabūji ja, cūka, paglaudīt vēl?!!”, vēl dusmu iespaida es izkliedzu. Iebāzu rokā atrodošos bekona šķēli mutē un košļāju tā ka tauki tek uz mana uzvalka. Pēkšņi sadusmojos un izpļāvu uz viņas sakošļāto bekonu un nobrēcu: “Ēd pati savu bekonu!!!” un skaļi aizcirstams durvis izgāju no dzīvokļa.
Nākamajā rītā uz pohā aizgāju uz Mcdonaldu ieēst kaut ko barojošu. Pasūtīju Big tassty. “Jums ar bekonu vai bez?”, darbiniece vaicāja. “Noteikti bez”, es atbildēju un pār visu ķermeni nogāja tirpas.
Nu kā tā var 
