Pārsvarā šeit ir skolas izgāņanās/ne mani/
1.Vienreiz [kkad februārī] pēc vienas Dinamo spēles ar dažiem klasesbiedriem gājām vākt autogrāfus. Dabūju no visiem, izņemot Sorokina. es tā gaidu, gaidu, o jā, Sorokins arī beidzot velkas.. Es tā bāžos kā kanibāls šim virsū un saku lai parakstās uz cepures. Viņš tā - ''man dažas lietas darāmas, es parakstīt atnākšu vēlāk.'' es tā bišķ sarūgtināta, bet joprojām saprotoša un uzticēdamās turpināju gaidīt, kad viņš atnāks atpakaļ. Tad redzu - nāk ar. bet viņš, dzenas cauri visiem autogrāfu dīcējiem, saka ka nav laika. Es tā riktīgi skaļi - ''Ēūu, bet šitais teica ka parakstīs, bļē, ka piekāsa mani, nemīlēšu viņu vairs.. '' [nebij domāts, ka viņš dzirdēs.
Tad iestājās totāls klusums, visi fani tā šokā blenž uz mani tad uz Sorokinu, domāja kas notiks. Šis sāk rēkt, skatās man virsū, izspiežas visiem cauri un paraksta ņirgdams manu sūda cepuri, un aiziet atpakaļ iekšā. Man tāds kauns bija.
Un ar to viss nebeidzās- kad viņš iegāja iekšā, sāka runāt ar citiem spēlētājiem un rādīja uz mani ar pirkstu un tā nopietni kko stāstīja. Tad, iznāk Galviņš, pienāk pie manis, spiežoties cauri pūlim un saka - '' Man teica, lai parakstu tev pirmajai'' 2.Man bija tā, ka biju dinamo treniņā.Karoč es eju Dārziņam pajautāt lai viņš parakstās. Viņš tā parakstās uz mana plakāta. Es tā paņemu. Man visas rokas aizņemtas, ar fočuku, marķieri, karti'ām, plakātu un tā. Tagad eju tālāk, un man no rokām kādas 5x pēc kārtas tas plakāts krita uz zemes. un visi hokejisti tur sēž. un viņi tā visi. - uii! - nesaslapini! - aīi! un es tā jau mazliet nosarkusi. un tad vēlreiz nokrīt. Tad Lauris tā - - eu, beidz mētāt mani uz zemes! 3.Es pati tikko veikalā tā nedaudz nofeiloju.
Aizeju līdz vienam veikalam, vajag sunim barību. Staigāju pa veikalu, paeju garām kādam plauktam, viņam blakus stāv tikai suņu barības lielajās pakās. Es tā domāju - nu vai tiešām te nav barība mazajās paciņās?? Pieeju pie vienas darbinieces - es atvainojos, vai jums ir suņu barība mazajās pakās? Un tieši skatos uz toplauktu. Pārdevēja - nu tikai tas, kas ir plauktā. Izrādās, es lose gar to plauktu visu laiku dīdījos, un viņā bija pilns ar suņu barību
4.Skolā skolotāja stāstija par kariem un cilveku nāvi - bija ļoti garlaicīgi un mēs ar draudzeni sarakstijamies uz lapiņas un rēcām!
Kad skolotāja pateica - Ap tūkstoš cilveku bija iznīcināti!!!es skaļi iesmejos ka visa klase nodrebēja! Visi mani uzskatija par bezsirdīgu cilveku :(
5.Mums ķīmijā bija uzdots tur atrast fullerēna, dimanta u.c kristāliskos režģus, nu okei, es atradu izprintēju, eju uz skolu baigi laimīgā. pienāk ķīmijas stunda, un mani klasesbiedri atceras, ka viņiem nav tas sūds, stunda jau sākusies, šie paņem manu lapiņu izskrien no kabineta/nu lai ietu un nokopētu viņu/ skolotāja aizslēdz kabinetu, a mana lapiņa palika ārā, es tāda bļauju skolotājai- BET MANA LAPIŅA IR TUR, ĀRPUSĒ! jā tā es dabūju par savu m/d ni, un klasesbiedri arī, un tad tā lapiņa tā forši visu stunda pa durvju spraugu nāca iekšā, ārā, iekšā, ārā..
