Bušu jūs daudz maz iepazīstinājis ar situāciju un sākšu šo stāstu. Fermeris Alberts, kā jau katru rītu ņēmās pa dārzu. Liedams savus gurķus, viņš ar acss kaktiņu pamanija,kautko spožu debesīs. Kādu laiku vērojot to spožo objektu, viņam pielēca, ka tas virzās uz viņa fermu, tieši viņam virsū. Pēdējā mirklī Alberts ielēca ērkšķogu krūmā, lejkannu atstājot gurķu vagā. Ar lielu blīkšķi objekts ietriecās siltumnīcā, izskaisidams to pa visu laiku. Sprādziens bija tik stiprs, ka Alberts instinktīvi aizvēra acis. Atverot vienu un tad otru aci, viņš paskatījās uz to vietu kur kādreiz atradās siltumnīca. Fermeris nespēja noticēt, tomāta stadini griezdamies sāka stiepties uz augšu, tomāti un nogatavojas vien pāris sekunžu laikā.....
