Viss sākās kā parasts rīts. Es pamodos mazliet pohains, bet tomēr gatavs sākt jaunu dienu. Diena bija skaista, līdz es sāku ievērot dīvainas lietas, kas sākumā likās smieklīgi, bet vēlāk....
Esmu samaitāts, vai kā?55
1381
21
Pirmais, kā jau katru rītu, ko es izdaru, ir eju uz vannasistabu, nokārtojos un sāku tīrīt zobus.. Un ar to viss sākās. Es paņemu zobupastu un zobubirsti, uzpiežu zobupastu un.. Sāku smieties. Pirmais netīšāis vīrieša draudziņš..
Pasmējos par zobupastas atgadījumu un paskatījos lejup uz izlietnes malu, kur stāv šķidrās ziepes. Un atkal pasmējos. Sagadīšanās. Ēna veidoja pimpīša formu.. Sagadīšanās..
Labi, pasmējos, pietiek. Nolēmu ieslēgt laika ziņas, lai zinātu, kāds laiks būs šodien. Sapratu ka kaut kas nav riktīgi. Pārāk liela sagadīšanās. Sākumā šķita ka rēgojas, bet nē..
Ātri izslēdzu laika ziņas ārā, apsēdos pie datora, lai man sejā atkal nerādītos mazie draudziņi.. Nolēmu ieslēgt vecos labos pokemonus. Tur vismaz nekam tādam nevajadzētu būt. Bet liktenis izlēma paņirgāties par mani..
Sapratu, ka centīšos izvairīties no televīzijas un mans vēders sāka paziņot, ka viņš grib ēst. Labi, eju uz virtuvi, zināju. ka man skapītī stāv maize, kuru vakar vakarā nopirku, bet kad es viņu paņēmu rokās, jutu ka nav labi. Varbū labāk paņemt un uzcept kartupeļus?
Ieraugot kartupeļus, sapratu, ka man ir jāmūk prom no manas mājas. Varbūt pilsētas centrā izdzeršu kafiju un uzēdīšu kādu bulciņu.
Nelielā steigā es izskrēju no mājas un atvilku elpu pret Kaimiņjāņa trepju margām.. Ar šausmām atskārtu, ka tās margas ir kā milzīgs melnā džeka dra....
Es jau biju pamatīgi sastresojies, skrēju, svīdu un ar bailēm acīs, skatījos apkārt.. Pār tīltu pārskrēju kā Bolts Olimpiādē. Varbūt pat ātrāk.
Ieskrēju kafejnīcā, iedzert kafiju un nomierināt sevi, ka man tikai rādās.. Simpātiska viesmīlīte, man pienesa kafiju pasmaidīja un piedāvāja, vai es vēlos kādu bulciņu.. Es teicu, ka labprāt.
Bet tad es sapratu, ka tā bija liela kļūda.. Gan kafija gan būlciņas..
