Nakts. Klusums. Padomju pilsoņi guļ savos dzīvokļos pēc smagas darba dienas, lai rīt atkal dotos celt komunismu. Piecgades plāns ir jāpilda un jāpārpilda! Kādam pirms tam ir jāatpūtina pie virpas saliektā mugura, kādam - rokas, kas pārcilājušas vairākas tonnas preču vai ķieģeļu. Katra kļūda un nolaidība izmaksā pārāk dārgi, brāķis nav pieļaujams!
Vien blāvas spuldzītes tikko dzirdami sīc kāpņu telpās, gaidot vēlīnu gājēju, kurš atgriežas no nakts maiņas fabrikā.
Pēkšņi kapa klusumu pārtrauc motora rēkoņa un monotona dunēšana, kas sadzirdama visā mājā. Pēc pusminūtes troksnis pieņemas spēkā. Iedzīvotāji viens pēc otra pamazām mostas, neapmierināti grozās savās gultās, iztraucēti no saldā miega. Tie skatās pulksteņos un slēpj galvas zem spilveniem cerībā aizmigt uzreiz. Vēl pēc trim minūtēm troksnis spēji kļūst jau apdullinošs, dunēšana vēl labāk dzirdama, taču tad pēkšņi iestājas miers.
Apdziest arī kāpņu telpu spuldzītes. Iedzīvotāji atviegloti nopūšas, apgriežas uz otriem sāniem un drīz vien atkal aizmieg. Tikai elektriķis Vasīlijs nevar aizmigt - viņš smagi nopūšas, tad burkšķēdams ceļas un dodas ārā no dzīvokļa, tērpies vien apakšbiksēs un darba zābakos. Sieva pagriežas uz otriem sāniem, taču kaut ko vēl gaida, pirms laisties snaudā.
Pēc dažām minūtēm Vasīlijs ir klāt. Viņš steigšus nomet zābakus istabas stūrī, ielien gultā blakus sievai, kura jautājoši viņā noskatās. Viņš viegli pamāj - "viss kārtībā, ieskrūvēju atpakaļ mājai korķus, būs silts boileris no rīta". Un caur zobiem piebilst - nebūtu tās Ksenijas vīrs partijā, es toč viņai visus zobus izdauzītu. Vīrs atkal komandējumā, bet maukoties kā visas, redz, viņa par smalku. Vibromasažieris, mļe, ar maināmiem ātrumiem! Elektrifikācija - joptvaju!!! Bet korķi pēc tam jāskrūvē man! Jau trešo reizi šonedēļ, mļe! Vasīlijs aizvainoti uzvelk segu līdz pat ausīm un drīz vien jau krāc veselīgā proletārieša miegā. Kāpņu telpās spuldzītes atkal klusi sīc, gaidot ierodamies rītausmu.
Bet pasmīnēt lika, ar noteikumu ja pieslēdz fantāziju 
