Kā jau tas notiek ar veciem āpšiem, miegs ir diezgan vāji šķidrs. Biju jau agri augšā. Atnāca kaimiņš ar dvuļu. Izplāvām, bija par īsu Pasēdēšana ievilkās ar izvilkto 0.5 polšu. Tālāk jau bija pālis, uz vecumu vairs nevar daudz turēt. Atnāca pastnieks tas atnesa mums paciņu. Bet uz tās bija nepareiza adrese. Tālāk, viņš to negribēja saprast. Tāpēc viņam centos ieskaidrot ar lāpstu pa muguru, vai ar lāpstas plato galu tieši tur starp vaidziņiem. Bet viņš izdomāja ka varētu uzpēlēt ķerenes tā pat kā bērnībā. Tā viņš metās sktiet, un tā es ar lāpstu rokās viņam pakaļ. Bijām jau vairākus apļus ap māju apvicojuši, kad pēkšņi sirds sāka streikot. Būtu viņu noķēris. Pastnieka plāns izdevās, nokausēt pretinieku viņam skrienot pa priekšu. Izrādijās, ka vecene bija sajaukusi visu, bet toties mums ir sautēšanas katls. Muris bija ielīdis kastē. Pizģets tev ir! To tikai vajadzēja, kasti ciet un kā bīstamu kravu uz Japānu prom. Beidzot tiku vaļā no velna kaķa. Apmierināts. Bija tas jāatzīmē, iedzēru sirds zāles un pa virsu kandžu. Iezagās man tumšā bilde. Un kad atausa gaisma, tad pavērās skats caur restotu logu un vel bez biksēm. Protams ka policijas izolatorā. Un par ko? Par to ka uz veikalu aizgāju bez biksēm pēc polša, un vel mēģinājis nosist kaimiņa sliktos bērnus. Ja nebūtu paslīdējis un ieksritis ar pliku dirsu govs sūdā, būtu viņus noķēris un nositis. Tādu bļaujošu sūdos izvārtijušos atrada mani, bija pat policistiem pretīgi likt mani mašīnā, un vel mašīnai sēdekļus piemīzu. Vaii!
Tev patiks šie raksti
