Ir jau pagājušas trīs dienas, kad iebarikādējos atejā. Ir notikusi jauna trako Revulūcija. Atejā sēdēt apriebies. Lai īsinātu laiku spēlējos ar podu un centos uz sienām ko uzmālēt. Te jau nenormāli smird pēc trīs dienu veca seksa. Nav diez ko veselīgi ar sūdiem ķēpāties, bet ko padarīt. Toties manas barikādes labi turās. Neviens normālais nebija spējīgs ielauzties. Pārtieku no vienas maizes šķēles un poda ūdeņa. Vakar uzrīkoju dzīres, podā noķēru žurku, labs bet maz sašļika. Ūdens te garšo pēc piena ar medu, un jauka sēra smarža. Filips un lielais Kārlis atkal spēlējās ar baložiem. Vēlāk sapratu, ka tie bija specvienības čaļi no piektā stāva, kas mācijās lidot ar viņu palīdzību. Ārpusē viss kļuva klus un mierīgs. Izlēmu izlīst ārā. Stiku dakteri, kas teica ka esmu vesels un varu doties prom. Uz atvadām dabūju baltu lapu ar atzinību. Jūtos lepns par sevi. Aizbraucu mājās. Muris nebija laikam priecīgs, bet tā dīvaini smīnēja. Sapratu kāpēc, manas kurpes ir piemīztas. Maita, saodītais kaķis! Ņēmu un pēru to kaķi no visas sirds. Sajutu triecienu pa galvu, manējā ar lielo pannu. Nemaz sieva nebija priecīga, vai mani redzot, vai tāpēc ka viņas Murīti peru. Ko no tām vecenēm var saprast. Saucās sieva, neko nebija mājās darijusi, atkal viss uz maniem pleciem. Laikam visu šo laiku kautkur uzdzīvija un ar jauniem čaļiem jājās. Bet beidzot esmu mīļajās, jaukajās mājās. Sieva man lika to gleznu noņemt. Grūti gāja, bet dabūju nost. Pieliku savu bildi, kur Janka bija mani uztriepis.
+
? Doma un raksti - Tev labi sanak 
