Tieši šobrīd ar mani strīdās un mēģina iestāstīt, ka neviens no šiem apgalvojumiem nav patiess, bet es tā neuzskatu. Zombiji un bubuļi pastāv 
Ja arī tev ir sava veida bailes, bijība pret kādu bērnības tēlu izsaki viedokli un pastāsti par to komentārā. Atceries, smieklīgam un interesantam komentāram ir iespēja savākt vairāk plusus un gozēties saulītē. Neraksti huiņu.
''Gan jau daudzi ir piedzīvojuši laikus, kad vecākā māsa vai brālis dzīvo stāvu augstāk un nevēlas, lai sīkie traucē, tāpēc saka, ka tur dzīvo bubulis. Man bija gandrīz identiska situācija. Vecmammai bija liela māja un vienā bēniņu stūrī istaba, kur dzīvoja jaunākā meita. Tā kā bēniņi paši par sevi jau ir baisi, tad es cieši ticēju tam, ka tur dzīvo bubulis. Bieži vien pat iztēlojos melnus tēlus, kas stāv trepju augšā un gaida, kad apēst. :D Diemžēl, neatceros brīdi, kad pārstāju šim ticēt. Taču tagad dzirdētas leģendas, ka ar bubuļiem nav tik vienkārši. VIņi izmanto bailes pret pašu nevis vienkārši apēd 
''
''Senāk bieži spēlējos ar brālēniem 
un vecākais bija iemācījis, ka, ja gaisā lido lidmašīna, kas aiz sevis atstāj četras svītras, tad jāslēpjas. Kāpēc? Tāpēc, ka četras svītras - bumbmetējs. ;D Mana sistēma bija vienkārša. Palīdu zem piekabes un gaidīju, kad aizlidos. Lieki teikt, ka vēlāk uzzināju patiesību un biju vīlusies.''
''Vēl man bērnībā bija tāda dīvaina raganu teorija. Patika lasīt teikas un stāstus par pārdabisko. Savā prātiņā biju izdomājusi, ka naktī raganas iet sirojumos 24:00 un atgriežas savās alās 4:00 no rīta. Tātad, man bija jāaizmieg līdz pus divpadsmitiem, jo neguļošus bērnus apēd. Kāpēc līdz pus 12 nevis 12? Jo biju iekļāvusi laika rezervi gadījumā, ja nenāk miegs ;D'''
''Domāju, ka jebkuram cilvēkam ir kaut nelielas bailes naktī izbāzt ārpus gultas roku vai kāju, jo ļaunie var viegli tad paraut apakšā. Ziniet, ko es teikšu? Ja guļ gultas sienas pusē, tad monstru rociņas netiek cauri šaurajai šķirbai un nav jābaidās. ;D
Vēl visiem ir labi zināma lieta ar gaismas slēdzi. Notēmē uz gultu, izslēdz un tad skrien, lai monstrs nepaspēj noķert.''
''Smejieties vai ne, bet manā pusē bērnībā bija pieņemts neest un ķiķināties par maizes galiņiem. Bija paklīdusi tāda runa, ka tos ēdot krūtis izaugs spicas (tikko uzzināju, ka citā Latvijas pusē ir savādāk, lielas krūtis nevis spicas). Tā nu es ar draudzeni nekad viņus neēdām, ņēmām līdzi makšķerējot un izbarojām zivīm. Vēlāk, kad sāka dīgt `zirnīši` jau bija diezgan vienalga, bet pat tagad reizēm atceros un labāk izvēlos citu gabalu no maizes. ;D ''
Mātei bij bail ka noslīkšu dīķī pie mājas , stāstija ka tur dzīvo Ūdensvecis , Mežā dzīvoja Mežavecis utt lai bail iet uz to pusi un tad brīnijās kāpēc es biju tik dīvains bērns ....
biju maziņš un nezināju par briesmoņiem zem gultas. līdz vienu nakti kad atstāju kājas mazliet ārā no gultas un segas aizmigu. nakts vidū attapos no tā ka mani kāds sagrābj, un šausmīgi sabijos. tonakt vairs nevarēju aizmigt līdz gaismai, turklāt istabā biju viens un durvis bija ciet.
Es bērnībā redzēju tumšas ēnas acs kaktiņos, bet pagriežoties, lai apskatītu tās, neviena tur nebija. Tā tas bija daudzas reizes. Vienreiz gan man izdevās ieraudzīt savu baiļu avotu - tumša cilvēkveidīga ēna ar spilgtām acīm un ņirdzīgu smaidu. Kopš tā laika man vienmēr ir neomulīgi tumsā.
Par ceturto es PILNĪBĀ piekrītu. Man pat tagad tā ir. Jo īpaši par to, ka bailes izbāzt kāju vai roku ārpus segas. Bet, protams, ka arī par gaismas izslēgšanu.
Es gan neticu, ka tā ir patiesība, vienkārši kaut kā prātā iegājis, un, pat ja zinu, ka tā nav, nespēju pārstāt domāt, ka tā ir.
Man ir bail izņemt roku ārpus segas tāpēc, ka man ir traks kaķis, kurš ne reizi vien tā ir tā ieskrāpējis 
nu visi tagad guļ, es savā gultiņā, bet miegs nenāk, lai ātrāk aizmigtu, izdomāju, ka ja turēšu tumsā acis vaļā tad tiešām ragana mani apēdīs vēlāk, lai palūrētu, vai tiešām raganas nav, izdomāju, ka darbojas 10 sekunžu likums, bet tikai vienu reizi ziniet, miegs ātri nācaLaikam jau visi šo zina - ja ēdot arbūzu apēd tā sēkliņu tad vēderā izaugs arbūzs 
Tad nu turpini ēst citus maizes gabaliņus, lai tiktu pie vēlamajām formām. 
Tev kā parasti salīdzinoši interesanti raksti nāk ārā, patīkami lasīt.
Es atceros, ka mamma teica, ka akā un purviņā pie akas dzīvo sams. Es tur negāju, jo ļoti baidījos, ka sams ar savām garajām ūsām ievilks mani akā. 
Atbildot uz virsrakstu,drīzāk jau,ka iedomas!Bērnībā fantāzijas parasti ir vairāk.Bet pašam arī dažreiz nenāk miegs,īpaši,kad mājās esmu viens pats 
man naktīs ir bail no atvērtām durvīm.... nezinu kāds tam iemesls, bet man vienmēr ir tāda sajūta ka kāds tur stāv...
lkm jāizpilda eksorcisms.... un jāliek sāls lai ''tas'' netiktu prom kamēr pildu eksorismu un jā esmu Supernatural fane.....
Dimdozaurs. No tā baidos ļoti -tas mani uzvelk, padara traku, uzbudina. Ja uz viņu skatās, redz dažādas ainas kā pirāti, durvīs ievērta galva un tā tālak. Viņš izseko un baida tos, kas meklē haltūras. Un teikšu vienu, visiem par viņu ir po***.
7ņu gadu vecumā viens lielāks puika izstāstīja , ka pirms aizmigšanas vajag uz krūtīm sakrustot rokas , tad redzēšot baisu sapni . Pamēğināju ! Rezultātā nosapņoju tādu šausmeni , ka vēl pāris gadus nevarēju normāli aiziet gulēt . Nezinu , vai tas bija iedomu spēks vai tā tiešām nevajag darīt , bet no tās reizes vairs nekad rokas guļot nekrustoju . Piebildīšu , ka šausmu filmu pirmo reizi skatījos 10it gadus vēlāk , un man tā vairāk izskatījās pēc pasaku filmas.
