Pievieno rakstu! Seko Draugiem Seko Facebook Seko Twitter
 
0
76

Iespējams, daudziem šķiet, ka mūsu planēta ir cilvēku visvairāk un vislabāk izpētītā planēta Visumā, tāpēv tai vairs nav būtisku noslēpumu. Protams, tā nav un nevar būt patiesība. Zemei vēl ir gana noslēpumu un pētniekiem pietiekami daudz izzināmā, sevišķi tajā gadījumā, ja uz to palūkojas no attāluma, no kosmosa. Visbeidzot, Zeme ir viena no Saules sistēmas planētām, nevis tikai virsma zem mūsu kājām.

Kā iekārtots Zemes... Autors: theFOUR Zemes kodola noslēpumi.
1.

Kā iekārtots Zemes kodols?
Zviedru pētnieks Berje Johansons no Upsalas universitātes guvis netiešus pierādījumus orģinālajai teorijai par Zemes kodola uzbūvi. Viņaprāt, mūsu planētas cietajam dzelzs kodolam piemīt kristāliska struktūra art ā dēvēto tilpumcentrēto kubiskoo restojumu. Katrā tāda restojuma šūniņā atomi izvietoti kubas stūros un vēl viens atoms – tieši tā centrā. Iepriekš valdīja pieņēmums, ka Zemes kodola kristāliskajam režģim piemīt heksagonāla struktūra , kurā trīs līdzās esošie punkti veido vienādmalu trijstūri. Zviedru pētnieks un viņa kolēģi atraduši skaidrojumu mīklainajam fenomenam: elastīgie viļņi iziet caur kodolam ievērojami ātrāk tajos virzienos, kas ir paralēli planētas griešanās asij, nekā tajos, kas ir paralēli ekvatoram. Tādas temperatūras un spiediena apstākļos, kas valda Zemes viducī, atbilstoši pastāvošajiem priekšstastiem par dzelzs uzvedību, tādai anizotropijai nevajadzētu būt. Nesen Johansons un kolēģi publicējja rakstu, kurā skaidroja, ka kodola anizotropija saistīta ar tā struktūru. Bet tagad viņi izveidojuši datormodeli, kas uzrāda kodola uzvedību dažādos tā kristāliskās uzbūves gadījumos. Ar datora palīdzību izskaitļoja reakciju uz citiem vairāku miljonu atomu viļņiem, kas ļoti spēcīgi mijiedarbojas cits ar citu, kas ir pietiekami daudz, lai varētu vispārināt eksperimenta rezultātus saistībā ar visu kodolu. Tādējādi izdevās konstatēt, ka tilpumcentrētais dzelzs atomuu kubiskais režģojums ir vienīgā struktūra, kas var atbilst eksperimentālo novērojumu datiem. Turklāt šā režģojuma lielā diagonāle orientēta paralēli planētas griešanās asij. Tāpat ieguva viļņu ātruma 12 % starpību arī naturālajā Zemes kodola modelēšanā (augstais spiediens un augstā temperatūra). Tas katrā ziņā ir pārsteidzošs un negaidīts rezultāts, ja ņem vērā kubiskā režģojuma simetriju. Ja šo atklājumu izdosies eksperimentāli atkārtot un pierādīt, ģeofiziķiem nāksies pārskatīt savus priekšstastus par Zemes kodolu, kas savukārt izraisīs kodola siltuma līdzsvara novērtējums, kā arī planētas magnētiskā lauka stabilitāti, kas ir tiešā veidā no kodola kristāliskās struktūras atkarīgi lielumi.

Vai Zemei ir savu... Autors: theFOUR Zemes kodola noslēpumi.
2.

Vai Zemei ir savu pulss?
Norvēģu seismologi uzskata, ka Zemei piemīt tā dēvētais magmatiskais pulss, kas darbojas šādā frekvencē: 1 sitiens 15 miljonos gadu. Viņi izanalizējuši esošos datus par zemes garozas biezumus starp Islandi un Grenlandi. Šajā rajonā izvietojusies Vidējā Atlantijas grēda, kas iezīmē tektonisko plātņu sadursmes vietu. Izpētāmajai zonai raksturīga savdabīgo mantijas augšupejošo straujumu veidošanās 100 kilometru profilā. Šo straumju paceltā viela “atsitas” pret zemes garozu un,  “pielīpot” tai, palielina tās biezumu. Novērtējot zemes garozas biezumu izpētāmajā rajonā, pētnieki atklāja vairākus sabiezējumu iecirkņus. Viņi izvirzīja pieņēmumu, ka šie sabiezējumi veidojušies periodiski atkārtojošos pazemes vielas straumju triecienos, bet vēlāk sabiezējumu iecirkņi migrējuši kopā ar tektoniskajām plātnēm. Atbilstoši pētījuma autoru aprēķinam augšupejošās straumes mantijā parādījušās vidēji pēc katriem 15 miljoniem Zemes eksistēšanas gadiem. Lai izprastu, vai šīs straumes ar šādu periodiskumu patiešām ir unikāla parādība konkrētajam Spānijas – Grenlandes iecirknim vai arī tā ir kāda vispārēja likumsakarība, norvēģu pētnieki izanalizēja datus arī par zemes garozas biezumu Havaju salu apkārtnē. Havaju salas arī “sēž” uz šādām augšupejošām straumēm. Izrādās, tur šo straumju regularitāte pilnībā sakrīt ar atlantisko. Pētnieki uzskata, ka šis atklātais periodiskums novērojams visa planētā un ir izskaidrojams ar periodisku Zemes kodola uzkaršanu kas savukārt uzkarsē mantiju.

Jauna Zemes magnetosfēras... Autors: theFOUR Zemes kodola noslēpumi.
3.

Jauna Zemes magnetosfēras kārta
Cita pētnieku grupa britu zinātnieka Čārlza Čepela vadībā atklājusi Zemes magnetosfērā iepriekš nezināmu kārtu – silto plazmas apvalku. Šis atklājums veikts, izmantojot no vairākiem mākslīgajiem pavadoņiem iegūtos datus. Par magnetosfēras esamību var spriest pēc uzlādēto polāro daļiņu kustībām, kas paātrinās magnētiskā pola iedarbības rezultāta. Visiespējamākais planētas magnētiskā lauka rašanās iemesls var būt Zemes kodola šķidrās daļas kustība. Pētot magnētisko apvalku, zinātnieki guvuši priekšstastu par dažādām tā daļām. Autori galveno uzmanību pievērsuši tādu mazas enerģijas jonu kustībai, kuri atsevišķos magnetosfēras apgabalos ieskrienas līdz ļoti augstām enerģijām. Pētījumi apliecinājuši, ka magnetosfēras jābūt atsevišķam slānim, kam piemīt gluži konkrēts īpašību kopums. Šis nelielais slānis veidojas Zemes tumšajā pusē, turpinās dienasgaisms pusē un tad pakāpeniski izzūd. To veido zemas enerģijas lādētās daļiņas , kas paceļas no Zemes tās polu rajonos un tad “ceļo” planētas magnētiskajā astē. Noteikta brīdī magnētiskā lauka izliekuma dēļ šo daļiņu virziens mainās. Zemes magnetosfēras īpašību izpēte ir krietni vien svarīgs uzdevums, jo magnētiskais lauks aizsargā planētas iemītniekus no kosmisko daļiņu, piemēram, saules vēja, iedarbības, un izmaiņas šajā “aizsargvairogā” var izraisīt neatgriezeniskas sekas.

Kas saspiež planētas... Autors: theFOUR Zemes kodola noslēpumi.
4.

Kas saspiež planētas magnetosfēras
Citai Eiropas pētnieku apvienotajai komandai izdevies noteikt uz Saules notiekošo izmetumu izraisītās Zemes magnētiskā lauka “saspiešanas” mērogus. Konstatēts, ka lauka iekšējā robeža, kas izvietojusies planētas dienasgaismas pusē aptuveni 60 000 kilometru augstumā, spēj saspiesties līdz 25 000 kilometru. Šos datus savākuši misija Chister un Double Star kosmiskie aparāti laikā, kad notikuši mūsu centrālā spīdekļa ievērojami masas izmetumi 2005. Gada janvārī un 2006. Gada decembrī. Novērojumos gūtie dati liecina, ka jonu plūsmu ātrums planētas apkārtnē šo izmetumu rezultātā pieaudzis vismaz divas reizes un sasniedzis 900 kilometrus sekundē. Turklāt kopējais lādēto daļiņu skaits pieaudzis aptuveni piecas reizes. Zināms, ka masas izmetumi uz Saules var izrādīt ievērojamu apdraudējumu makslīgajiem pavadoņiem un vism Zemes elektrolīnijām. Pētījumā iesaistītie zinātnieki pauž, ka jaunie rezultāti ļāus noteikt šā apdraudējuma līmeni. Patlaban pētnieki nodarbojas ar piemērota modeļa, kas spētu kvantitatīvi aprkstīt Zemes magnetosfēras notikumus, izstrādāšanu. Misija Chuster sastāv no četriem vienādiem aparātiem, kas rinķo ap mūsu planētu eliptiskā orbītā. Pavadoņus palaida 2000. Gadā no Baikonuras kosmodroma, un tagad Eiropas kosmosa aģentūra pagarinājusi tās darbošanās termiņu. Savukārt misija Double Star 2007. Gadā savu darbību daļēji beidza. Patlaban Saule atrodas anomāli ilgstošā minimālas aktivitātes period, taču uz pavadoņ Coronas – Photon izvietotajai krievu observatorijai TESIS izdevies reģistrēt jaudīgus mūsu centrālās zvaigznes masa izmetumus, kas noticis 2009. Gada 17. Un 23. Aprīlī. Turklāt Saules izsviesto daļiņu plūsmas šoreiz pilnībā gājušas secen Zemei. Zinātnieki uzsver, ka, ņemot vērā uzplaiksnījumu periodisko iedabu, var sagaidīt, ka kāds no nākamiem izmetumiem var arī “trāpīt” mūsu planētai…

0
76

Citi šī autora raksti:

Lasi vēl labākos rakstus:

komentāri [3]

Niks: vai ienāc ar
Kārtot komentārus: populārākie | jaunākie | vecākie
Rādīt bildes
VOVASFILMAS avatars
Medaļa Moderatora favorītsMedaļa Sertificēts spoksMedaļa Bronzas ninja
  VOVASFILMAS 09.05.16 00:39
 
5
0

Kodolīgi   

Juris1604 avatars
Medaļa Misija izpildītaMedaļa NastijsMedaļa Dienas doma
  Juris1604 03.12.17 13:50
 
1
0

Ļoti labs raksts, tas tikai liecina par to, ka mēs neko nezinām par mūsu planētu, interesanti, bet tā ir viena no daudzajām teorijām, daudziem  zinātniekiem (grupām) ir savs skaidrojums, bet nevienam nav pārliecinoši pierādījumi.    

gufij7 avatars
Medaļa Sertificēts spoksMedaļa Moderatora favorītsMedaļa Dienas doma
  gufij7 10.05.16 23:41
 
0
0

Pēc bildes no sākuma padomāju kad tas ir google chrome logo. D