Pat tad, ja mūsu visums tomēr noslēdzas, kādā slēgtā formā, mēs neesam paglābti no bezgalības dīvainībām. Kvantu fiziķu rindās ir daudz piekritēju paralēlo visumu teorijai. Šī fizikas nozare apskata visumu pašā mazākajā mērogā – elementārdaļiņu līmenī. To uzvedība mudina zinātniekus uz domām, ka līdzās mūsējam, pastāv vēl bezgalīgs skaits citu visumu. Lieta ir tāda, ka elementārdaļiņas neuzvedas tā, kā tām būtu jāuzvedas pēc makroskopiskās fizikas un pat elementāras loģikas likumiem. Tās spēj atrasties vairākās vietās vienlaicīgi. Tas var izklausīties pēc zinātniskās fantastikas, bet mūsdienās tas ir pierādīts un ir zināms, ka bez šī fenomena nevarētu darboties piemēram augu fotosintēze. Atgriežoties pie tā, kā tas iespaido Visuma uzbūvi, labākais izskaidrojums, ar kādu nākuši klajā kvantu fiziķi, ir tāds, ka, katru reizi, kad elektrons maina virzienu, vai atrašanās vietu, visums sadalās divās daļās, vienā, kur tā virziens un/vai atrašanās ir mainījusies, bet otrā – tā ir palikusi nemainīga. Tā kā mēs paši neesam nekas vairāk, kā elementārdaļiņu kopums, tad katru reizi, kad mēs izdarām kādu izvēli, pārkārtojas elementārdaļiņu kustība un/vai virzieni mūsu smadzenēs, un mēs, iespējams, sašķeļam visumu divās daļās, katrā no tām izdzīvojot. Citiem vārdiem – Ja tev šķiet, ka tu šorīt izvēlējies kafijas vietā iedzert tēju, tad Tu kļūdies. Tu dzēri abus karstos dzērienus. Brīdī, kad izvēlējies par labu tējai, Tu, ar burtiski biblisku spēku, vienkārši sadalīji mūsu Visumu divās daļās, vienā dzerot tēju, bet otrā kafiju. To ir vērts atcerēties grūtākā pirmdienas rītā: tādi intelektuālie milži, kā kvantu fiziķi uzskata, ka tev piemīt dievišķas spējas.
Vairāk interesantus rakstus lasi JRblogā. Saite izmantotajos avotos.