Uz Marsa atrastas liecības par dzīvībai labvēlīgu sena ezera pastāvēšanu.3

Ezers, kura izžuvusī gultne atrodas apmēram 150km platajā trieciena krāterī, kur "Zinātkāre" nolaidās 2012.g. augustā, ir bijis vismaz 50km garš un 5km plats, taču tā izmēri laika gaitā mainījušies. Nogulumu analīzes ļauj secināt, ka ūdenstilpne šajā vietā pastāvējusi desmitiem, bet, iespējams, pat simtiem tūkstošu gadu, Amerikas Ģeofiziķu apvienības konferencē žurnālistiem pastāstīja viens no pētniekiem, Pasadenas Kalifornijas Tehnoloģiju institūta ģeologs Džons Grocingers.

Par Jelounaifas līci (Yellowknife Bay) sauktā vietā šī gada februārī Geila krāterī paņemtie kādreizējās ezera gultnes iežu paraugi, to ķīmiskais sastāvs liecina, ka tad, kad citviet uz Marsa ūdens jau bijis iztvaikojis vai arī saglabājies tikai nelielos, seklos un sāļos dīķīšos ar skābu vidi, šeit joprojām pastāvējusi dzīvībai labvēlīga saldūdens tilpne, kurā varēja dzīvot un vairoties no klintīs esošo minerālu ķīmiskas pārveides produktiem pārtiekoši primitīvi mikroorganismi, līdzīgi tiem, kādi dzīvo dziļi Zemes garozā un okeānu dzelmēs pie hidrotermālajiem avotiem.

Ezera nogulumi par 20-30% sastāv no māliem līdzīga minerālu kopuma - smektīta, kas, kā zināms, veidojas ūdens klātbūtnē.

"Pēc tam, kad ūdens no Marsa atklātajām ūdenstilpnēm iztvaikoja, Geila krāterī tas vēl miljoniem gadu varēja saglabāties zem grunts, tur veidojot mikroorganismu pastāvēšanai piemērotu dzīvotni," Grocingers stāsta. "Jo ilgāk šī sistēma ir pastāvējusi, jo lielāka iespējamība, ka krātera nogulumiežos mums izdosies atrast kādas fosilizētu mikrobu paliekas."

Pateicoties "Zinātkāres" masspektrometra programmatūras uzlabojumiem, kuri tika attālināti izdarīti, zondei jau atrodoties kosmosā, pētniekiem pirmo reizi zinātnes vēsturē bija iespējams precīzi noteikt citas planētas iežu vecumu.

Salīdzinot radioaktīvā kālija un tā sabrukšanas produkta argona izotopu proporcijas "Zinātkāres" paņemtajos paraugos, Marsa zinātniskās izpētes komanda noskaidroja, ka Geila krātera pamatiezis, resp. - Marsa virskārta - veidojusies pirms apmēram 4,2 miljardiem gadu.

Viens no būtiskākajiem jautājumiem, attiecībā uz iespējamību Marsa iežos konstatēt mikrobu fosīlijas, ir to spēja izturēt nemitīgo kosmiskās radiācijas augsti enerģizēto daļiņu bombardēšanu. Jo ilgāk radiācija iedarbojusies uz iezi, jo mazākas iespējas, ka fosīlijas tajā būs saglabājušās.

Dzīvībai (un ilgtermiņā arī nedzīvo struktūru noturībai) bīstamās kosmiskās radiācijas nokļūšanu līdz planētas virsmai aizkavē atmosfēra un magnētiskais lauks. Zemes atmosfēra ir pietiekami blīva, kā arī magnētiskais lauks pietiekami spēcīgs, lai šo daļiņu lielākajai masai neļautu sasniegt planētas virsmu. Uz Marsa turpretī viss ir pretēji - atmosfēra plāna, bet magnētiskais lauks ļoti vājš. Taču zinātnieki līdz šim nezināja, cik ilgi Marss atrodas šādā stāvoklī. Tiek uzskatīts, ka siltie un mitrie klimatiskie apstākļi, kuros uz Marsa virsmas varēja pastāvēt ūdens un tajā potenciāli eksistēt dzīvība, nezināmu apstākļu ietekmē beidza pastāvēt jau pirms apmēram 4 miljardiem gadu.

"Zinātkāres" attālinātās vadības komanda izmērīja cēlgāzu argona-36, neona-21 un hēlija-3 proporcijas erozijas atsegto ezera nogulumu sastāvā. Šīs gāzes nav radioaktīvas, taču tās veidojas klintīs tikai tad, ja kosmiskās radiācijas daļiņas trāpa par tām smagāku elementu atomiem, tos sašķeļot. Atbilstoši šiem mērījumiem, klintis, kas pastāv jau 4,2 miljardus gadu ir atsegtas un līdz ar to pakļautas radiācijas postošajai iedarbībai tikai 80 miljonus gadu. Tas, protams, ir ilgs laiks, taču varētu būt pietiekams, lai pieļautu, ka mikrobu atliekas, ja kaut kur Geila krāterī tādas bijušas, joprojām ir saglabājušās, zinātnieki lēš. Paredzēts, ka 2014.g. janvārī "Zinātkāre" sasniegs citu vietu krāterī, kur pēc pētnieku domām varētu atrasties vēl nesenāk erodējuši slāņi.