Pelējums - mikroskopisku sēnīšu kopums, kuram piemīt gan augiem, gan dzīvniekiem raksturīgās iezīmes. Tas ēd, elpo un vairojas, un pēc japāņu zinātnieku pētījumiem, tam esot pat intelekta iezīmes.
Vienlaicīgi ir gan skaists, gan rada riebumu.
Pelējums var būt it visur, pat tad, ja mēs to neredzma. Tas ir mūsu istabās uz virsmām un gaisā, var izraisīt alerģisku reakciju un nopietnas plaušu saslimšanas. Bet nav ko baidīties, ja imūnsistēma nav novājināta!
Ar pelējumu mēģināja cīnīties ari senos laikos, piemēram, Senajā Ķīnā koksni būvniecībai mērcēja sāls šķīdumā, bet Aleksandrs Lielais, pirms doties kaujā, lūdza, lai kuģa balstus ieziestu ar olīveļļu.
Pelējums spēj izdzīvot it visur, pat tur, kur dzīvība nav iespējama. Zinātnieki pelējumu ir atraduši Černobiļas reaktora sprādziena vietā, Antarktīdas ledājos un atklātā kosmosā.
Hifas - smalki pavedieni, kuri veido sēnes ķermeni, bet hifu kopums veido micēliju. Sporangiju var nosaukt par pelējuma sēņu dzimumorgāniem, tajos veidojas sporas, ar kuru palīdzību vairojas sēnes.
Barojas iesūcot no apkārtējās vides (kolonizētās virsmas) barības vielas ar visu savu ķermeni.
Daļēja atbilde uz faraona lāstu ir pelējuma sēņu izraisītās saslimšanas, bet tā nav atbilde uz visām nāvēm, jo bija dauzi nelaimes gadījumi un pašnāvības, kuras notika ar ekspidīcijas dalībniekim.
Daudzu ekspidīcijas dalībnieku vidū uzliesmoja pneimonija, kurai par vainu bija zinātnieku atklātais Aspergillus niger (melnā pelējuma sēne).
Tev patiks šie raksti
