Odu dzīvotspēja lietū mainīs robotikas nākotni3

Institūta inženiermehānikas un bioloģijas profesors Deivids Hū un viņa zinātnieku komanda pētīja, kāpēc odiem nekaitē lietus lāses, kas vairāk nekā 50 reizes pārsniedz to ķermeņa svaru.

«Tas varētu palīdzēt lidojošu iekārtu izpētei,» Hū teica portālam «Yahoo! News». «Tas ir svarīgi. Mēs vēlamies panākt, lai autonomie roboti varētu izlidot ārpus iekštelpām.»

Atklājums, kā sīkie kukaiņi var izdzīvot pēc tik liela trieciena, rastu pielietojumu gan zinātnē, gan arī medicīnā.

Zinātnieki filmēja odus ar kameru, kas sekundē fiksē 4000 kadrus, nevis tikai 24 - kā parastās kameras.

Sākotnēji pētnieki centās noskaidrot, kā kukaiņi izvairās no lielajām lietus lāsēm. Taču nofilmētajā materiālā viņi ieraudzīja, ka tad, kad odam uzkrīt piliens, kukainis «slīd» uz ūdens. To izturīgā ārējā skeleta dēļ trieciens nav spēcīgs. Ūdens noslīd no insekta ķermeņa, un tas var netraucēts turpināt lidojumu.

«Lietus viņus netraucē, un viņi nemēģina no tā izvairīties,» sacīja Hū. «Tiem ir ļoti vienkārša nervu sistēma. Nav skaidrs, vai viņi vispār saprot, ka līst.»

Pētījumā novērots, ka vētras laikā ūdens pilieni uzkrīt odam vidēji ik pēc 25 sekundēm.

«Lietus lāses nolīst desmit reizes ātrāk, nekā lido odi,» piebilst zinātnieks. «Kādā brīdī daba nosprieda, ka nespēj radīt neko, kas no tām izvairās.»

Taču, ja ods nosēdies uz koka zara vai atrodas tuvu grīdai, ūdens piliens var izrādīties nāvējošs.
Tas nav pirmais mēģinājums izprast, kā insektu uzbūve varētu noderēt robotu tehnoloģijas izveidē. Hū norādīja, ka nesen publicētā pētījumā noskaidrots, ka tarakāni patiesībā nevis vienkārši rāpjas augšup pa sienu, bet gan triecas ar galvu sienā un «palecas» gaisā.

Hū zinātnieku komanda iepriekš pētījusi, kā skudras veido «plostus», lai izdzīvotu plūdu laikā. Viņš apgalvoja, ka turpinās pētīt, kā kukaiņu fiziskās īpašības varētu noderēt tālākā zinātniskajā izpētē