Lielākoties pateicotis televīzijai un vienkārši nepareizai informācijai, daudzi no mums staigā apkārt, ticot pilnīgi nepareizām un melīgām lietām par kosmosu. Cik daudziem mītiem ticēji tu?
Mīti par kosmosu8
352
1
Tu droši vien domā, ko kosmosā vispār nav gravitācijas, tāpēc, ka viss vienkārši peld apkārt. Bet gravitācija eksistē visur. Cik stipra tā ir, tas ir atkarīgs no tā, cik tuvu tu atrodies lielam ķermenim, kas var ietekmēt tevi ar savu gravitācijas spēku. Var teikt, ka gravitācija eksistē visā Saules sistēmā, jo Saules gravitācija notur visas planētas orbītās.
Ļoti populārs mīts ir tas, ka vienīgā cilvēka veidotā struktūra, kuru var redzēt no kosmosa ir Lielais Ķīnas Mūris. Daudzas citas cilvēka veidotas struktūras ir redzamas, ieskaitot pilsētas, dambjus un lielceļus. Lielais Ķīnas Mūris ir ļoti garš, bet tas nav visai platas, kādi 25 m platākajās vietās un tā krāsa ir līdzīga apkārtnei. Tas padara to grūti izšķiramu no dabas, kā redzams bildē.
Ja tev lūdz uzzīmēt saules bildi, tu droši vien instiktīvi izkrāsosi to dzeltenu. Bet patiesībā, mūsu Saule ir balta. Tā mums parādās dzeltena, jo mūsu atmosfēra izmaina tās starus.
Autors: Foto: © NASA/Goddard Space Flight Center/SDO
Uguns bumba. Vēl viens izplatīts mīts par Sauli ir tas, ka tā ir gigantiska uguns bumba, kas deg mūsu zvaigžņu sistēmas centrā. Bet patiesībā Saulē notiek kodolreakcijas, tā spīd, nevis deg. Degšana ir ķīmiska reakcija, kurai nepieciešams skābeklis.
Bīstamās asteroīdu joslas. Daudzas filmas, piemēram Zvaigžņu Kari, rāda labākos kosmosa pilotus manevrējam caur asteroīdu joslām, apkārt sitas akmeņi un varoņi tik tikko tiek cauri dzīvi. Realitātē asteroīdu joslā ir tik daudz brīvas vietas, ka kāds asteroīds vēl ir labi jāpameklē. 500 kubikilometru brīvā telpā var atrast kādu daļiņu, pat ne lielu asteroīdu un, ja tevi sūtītu joslai cauri, tu visticamāk tiksi cauri neskarts, patiesībā iepēja trāpīt asteroīdam ir viena no miljarda.
Krītošās zvaigznes. Ja godīgi, nosaukums var apmulsināt, bet tas, ko sauc par krītošajām zvaigznēm, nav īstas zvaigznes, kuras krīt no debesīm, bet gan asteroīdu vai komētu fragmenti, kuri krīt virsū uz Zemes. Tos sauc par meteoriem un lielākā daļa pilnīgi sadeg, pirms sasnieguši Zemes virsmu. Ja tie tomēr sasniedz Zemi, tad tie tiek dēvēti par meteorītiem un tā ir reta parādība uz Zemes.
Skaņas kosmosā. Tu noteikti esi redzējis simtiem kosmosa cīņu filmās un seriālos un tām visām ir kas kopīgs: daudz sprādzienu un triecienu ar skaļiem skaņas efektiem. Nekas no tā nevarētu notikt īstajā dzīvē. Tas ir tāpēc, ka skaņai ir nepieciešama atmosfēra, kurā izplatīties, kuras kosmosā nav. Visas tās episkās cīņas norisinātos kapa klusumā.
Mēness tumšā puse. Pareizāk to būtu saukt par Mēness tālo pusi, tāpēc, ka vienkārši to nekad nevar redzēt no Zemes, jo Mēness orbīta ir cieši saslēgta ar Zemes rotāciju. Bet, protams, Saules gaisma tikpat daudz apspīd arī Mēness otru pusi (tad, kad mums ir jauns mēness), tā ka tik tumša tā nemaz nav.
Tev patiks šie raksti
