Tie laiki ir aizgājuši, kad kaujas tika izcīnītas frontē aci pret aci, zobu pret zobu! Karadarbība pēdējos 50 gados ir dramatiski mainījusies no ierakumu kaujām, kurā pretinieki atradās vien pār desmit metru attālumā viens no otra, līdz mūsdienu mehanizētajiem kaujas divīzijām, kuras spēj zibenīgi pārvietoties, veikt ātrus manevrus un dot precīzus triecienus par mērķiem desmitiem kilometru attālumā. Piemēram, kādreiz, lai uzstādītu artilērijas pozīcijas, bija nepieciešamas pāris stundas, tagad modernākas pašgājējartilērijas sistēmas var būt kaujas gatavībā vien desmit sekunžu laikā un tikpat ātri pamest šīs pozīcijas. Un šādi ieroči ir kļuvuši nāvīgi precīzi, bet, lai šo precizitāti izmantotu, ir jāzina kur un pa ko šaut. Tāpēc ir būtiska informācijas apmaiņa starp kaujas daļām.
Krasukha – krievu elektroniskā kaujas sistēma!23
Ir pienācis laiks, kad katram tankam, bruņutransportierim, helikopteram un lidmašīnai ir „kaujas vadības sistēmas”, kas paziņo citām vienībām par to pozīciju, atlikušo munīciju, ieraudzītajiem ienaidniekiem un citu būtisko informāciju. Un šāda informācijas apmaiņa var izšķirt zaudējumu no uzvaras. Līdz ar to rodas jautājums, kā liegt pretinieku vienībām šo informācijas apmaiņu.
Tādēļ arī krievi/PSRS tik ļoti centās izstrādāt šādas sistēmas, kas traucētu NATO saziņu konflikta gadījumā. Jo, ja runājam par komunikāciju starp dažādām armijas daļām, tad krievi tikai pēdējā laikā sāk veidot vienotas sistēmas, kur dažādu tipu vienības darbojas sinhroni(gaisa spēki, sauszemes spēki, utt), reālajā laikā apmainoties ar izlūkošanas informāciju un dodot atbalstu vienu otrai. Tas noveda pie tā, ka lai arī ASV attīstīja arī šādas sistēmas, tā nelika tik daudz pūļu, lai izstrādātu tik sarežģītas sistēmas, jo tās vienkārši nebūtu uz kā tās pielietot.
Un šeit mēs nonākam pie pirmā mūsu stāsta varoņa Krasukha's, kura ir pirmā šī tipa sistēma krievu armijā, ar kuru bija paredzēts bloķēt UAVs(dronu) signālus un ARH raķetes.(Raķetes kuras mērķu izsekošanai izmanto iebūvētu radaru).
Krasukha-2 ir nākamā šis sērijas sistēma, kura bija spējīga pat 250 km attāluma traucēt AWACS(izlūklidmašīnu) darbu, tāpat paralizēt radaru darbību, kas ir izvietoti uz lidmašīnām, respektīvi, uz iznīcinātājiem un izlūklidmašīnām. Bez tam šī sistēma varēja manipulēt ar raķetēm, kuras mērķu noteikšanai izmanto radarus, novirzot šīs raķetes uz viltus mērķi. Šis sistēmas parasti tiek izmantotas, lai aizsargātu augstas prioritātes mērķus, kā Iskander vai Topol-M raķešu kompleksus.
Jaunākā šī tipa sistēma krievu armijā ir Krasukha-4, kas līdzīgi kā tās priekšgājēji ir spējīga kaitēt radariem un raķetēm. Bet papildus tam šī sistēma ir spējīga kaitēt pat LEO(Zemās orbītas satelītiem) radot tiem paliekošus bojājumus. Bez tam šī sistēma var efektīgi darboties pret dažādām komunikāciju un sakaru sistēmām(rācijas, mobilie telefoni, GPS) 300 km lielā rādiusā.
Šīs sistēmas ir iespējams izvietot uz dažādām platformām, sākot no kravas mašīnām, kas nodrošina mobilitāti uz ceļiem un vietās, kurās ir salīdzinoši viegli pārvietoties. Un beidzot ar kāpurķēžu platformām, kas šai sistēmai ļauj sasniegt grūti pieejamus reģionus. Bez tam šis sistēmas darbojas kopā ar operatīvajiem komandcentriem, kas uzrauga un nodrošina šo sistēmu ar atbilstošajiem speciālistiem, lai tā varētu pilnvērtīgi funkcionēt.
Bet nevajag uzreiz domāt, ka tagad krievi var paralizēt visas NATO komunikācijas. Pirmkārt, šīs sistēmas nekad nav testētas uz NATO tehnoloģijām (vismaz ne tiešā veidā). Tāpat Rietumi ir izstrādājuši tādu tehnoloģiju kopumu kā ECCM (Electronic counter-countermeasures) un EPM (lectronic protective measures), kas spēj pasargāt savas komunikācijas vai vismaz samazināt šādu ieroču radītās sekas.
Tev patiks šie raksti
