Tātad,šeit uzzināsiet par visa veida iespējamām viesuļvētrām.Jauku lasīšanu.
Tropiskie cikloni,orkāni un tornādo rada visnegantākos vējus pasaulē.Tie var nogāzt mežus,atstāt pilsētas drupās,radīt milzīgus cunami,apludinot piekrasti.Iespējams,nākotnē,planētai sasilstot vēl vairāk,ārdošie vēji kļūs vēl spēcīgāki un postošāki kā nekad iepriekš.
Orkāns- Milzīgas vēju sistēmas ar negantām brāzmām.
Orkāni ir milzīgas postošu vēju sistēmas. To ātrums brāzmās var sasniegt pat 120 km/h.Orkāni lielākoties veidojas virs okeāna,kur tie var ''izaugt'' tūkstošiem kilometru plati.Tur šie postošie vēji var atrasties pat nedēļu,iekams virzās uz krastu.Ik gadu Eiropas piekrastes piemeklē pusducis spēcīgu orkānu.
Tie izrauj kokus ar saknēm,noplēš mājām jumtus un applūdina milzīgas teritorijas.Tā dēvētie vidējo platuma grādu cikloni jeb orkāni ir bieži sastopami ziemā zemeslodes ziemeļu un dienvidu apgabalos.Eiropā orkānu dēļ sevišķi smagi cieš Anglija,Īrija,Skotija un Norvēģijas rietumu daļa.Anglijā 1987.gadā Lielajā vētrā vējš brāzmās sasniedza 220 km/h.Šis orkāns izraisīja lielus postījumus,un tiek lēsts,ka tas izrāva no zemes 15 miljonus koku. Orkāni plosās arī citās Eiropas valstīs.Piemēram,2013.g. oktobra vētra,kas izveidojās virs Atlantijas okeāna,divās diennaktīs ''apciemoja'' Angliju,Vāciju,Nīderlandi,Franciju,Beļģiju un Dāniju.Dānijā tas sasniedza vēja ātruma rekordu 140 km/h,brāzmās sasniedzot 194 km/h,bet Latvijā 28. un 29. oktobra vētras laikā vēja ātrums brāzmās bija 108 km/h.Orkāni uz sauszemes var nodarīt lielus postījumus,tomēr dažādu šķērsļu (kalni,meži,ēkas utt.) virsmas radītās berzes ietekmē un arī izsīkstot to galvenajiem enerģijas avotiem(mitrumam un gaisa pieplūdei) tie drīz vien noplok.
Orkāna veidošānās princips.
1)Auksts gaiss plūst no ziemeļiem uz dienvidiem,sastopot siltu gaisu,kas pārvietojas pretējā virzienā.Šīs gaisa masas šķir robeža jeb atmosfēras fronte.
2)Noteiktu laika periodu gaisa masas ir līdzsvarā ,bet,zūdot šim līdzsvaram,veidojas tā dēvētais atmosfēras vilnis jeb ciklona attīstības pirmā stadija.
3)Blīvais un smagais aukstais gaiss iespiežas zem siltā gaisa,kas slīd augšup,radot zema spiediena apgabalu.Siltā gaisa masa ceļoties atdziest un pakāpeniski izklīst.
4)Zema spiediena apgabals iesūc abas atšķirīgās gaisa masas,un Koriolisa spēka ietekmē gaiss sāk griezties ap zema spiediena apgabala centru,veidojot ciklonu.
Tropiskais ciklons. Vispostošākie vēji pasaulē.
Tropiskie cikloni jeb plašie atmosfēras virpuļi ir visbīstamākie vēji pasaulē.Šie cikloni veidojas virs okeāna,kur tie mēdz izaugt vairākus tūkstošu kilometru plati un sasniegt vēja ātrumu virs 250 km/h.Ja šie spēcīgie cikloni nonāk virs sauszemes,tie var pārvērst drupās veselas pilsētas un radīt milzīgus plūdus.
Tādi vārdi kā ''Viesuļvētra'',''Taifūns'' un ''Tropiskais ciklons'' nozīmē vienu un to pašu-vispostošāko vēju,kāds vien sastopams.Amerikas un Āzijas piekrastes regulāri piedzīvo gigantiskus virpuļviesuļus,kuros vēja ātrums pārsniedz 300 km/h.Nebūt ne visi tropiskie cikloni aizceļo līdz sauszemei.Ja tā notiek,milzīgas ūdens masas gāžas pār sauszemi,sagrauj namus un miljoniem cilvēku zaudē mājas.Pirms tropiskais ciklons aprimstas ,tas var izlādēt miljoniem reižu vairāk enerģijas nekā atombubma,ko 1945.gadā nometa uz Hirosimas.Bīstamie vēji bija vainīgi arī 2013.gada novembrī,kad tropiskasi ciklons ''Haijans'',uzkrājis spēkus Klusajā okeānā uz austrumiem no Filipīnām,devās sirojumā uz nelielo Samaras salu. 5.kategorijas ciklons lika piecus metrus augstiem viļņiem šļākties pār salu,un vēja ātrums brāzmās bija 378 km/h.Iekams ciklons ''uzbruka'' Vjetnamai un Ķīnai,tas bija nogalējis tūkstošiem cilvēku.Atlantijas okeānā veidojas vidēji 6 tropiskie cikloni gadā un arī Indijas okeānā gandrīz ik gadu rodas spēcīgas vēju sistēmas.Visspēcīgākie ,tā dēvētie 5. kategorijas tropiskie cikloni ir retums.Piemēram,Atlantijas okeānā 5.kategorijas tropiskais ciklons veidojas tikai reizi trijos gados,un visā 20. gs. ASV piekrasti tādi piemeklējuši trīs.Tomēr,šķiket,klimatam mainoties un paaugstionoties okeāna temperatūrai,tropiskie cikloni turpmāk varētu būt stiprāki.
Tropiskā ciklona veidošanās. Shēma neatbilst,manis rakstītajam,jo nav īstā shēma,bet līdzīgāku nevarēju atrast.
1)Jūras ūdens temperatūra paaugstinās virs 26,5 grādiem pēc celsija.Siltā ūdens slānis iesniedzas vismaz 50 metru dziļumā.
2)Milzīgs daudzums silta un mitra gaisa ceļas augšup atmosfērā un rada aktīvu zema spiediena apgabalu.
3)Zema spiediena apgabals pievelk gaisa masas,kas ceņšas piepildīt šo apgabalu,bet zemā atmosfēras spiediena un Koriolisa spēka ietekmē tās rotē ap ciklonu augšupejošā virzienā.
4)Augstu atmosfērā notiek pretēji- ar spēcīgām plūsmām gaisu virza prom no ciklona centra.Veidojas ne tikai horizontāla,bet arī vertikāla gaisa rotācija,kas ļauj jaunām gaisa plūsmām virzīties augšup.
5)Siltais gaiss ceļas augšup un atdziest.Ūdens tvaiki kondensējas un pārvēršas par lieliem,ziedkāpostam līdzīgiem negaisa mākoņiem.Tie atdod daudz enerģijas siltuma veidā,kas pastiprina zema spiediena apgabala spēku un izveido gigantisku virpuli-tropisko ciklonu.
Tropisko ciklonu kategorijas.
Tos klasificē atkarībā no vēja stipruma.Pasaulē izmanto atšķirīgas skalas.Piemēram,rietumos lieto Safira-Simpsona skalu.
1.Kategorija: 119-153 km/h
2.Kategorija:154-177 km/h
3.Kategorija:178-208 km/h
4.Kategorija:209-251 km/h
5.Kategorija:Virs 252 km/h
Tornādo.Virpuļviesulis ar milzīgu spēku.
Tornādo ir ārkārtīgi koncentrēti un nāvīgi bīstami virpuļviesuļi,kas diametrā var izaugt līdz pāris kilometriem.Traucoties pāri apdzīvotām vietām ar ātrumu līdz 500 km/h,tie rada pamatīgus postījumus.Meteorologi nav pārliecināti,vai sliktāks klimats nākotnē varētu izraisīt vēl vairāk nāvējošo virpuļu.
Tornādo-viens no visspēcīgākajiem pasaules vēsturē -1925.gada 18 marā vilka aiz sevis 350 km garu nāves un postījuma sliedi pāri trim ASV štatiem:Misūrī,Ilinoisai un Indianai.Griezdamies ar aptuveni 500 km/h ,tā dēvētais '''Triju štatu tornādo'' virzījās uz priekšu ar ātrumu 117 km/h.Triju stundu laikā tas nogalināja apmēram 700 un ievainoja vairāk nekā 2000 cilvēku,radot materiālos zaudējumus vairāk nekā miljarda ASV dolāru apmērā.Postošie virpuļviesuļi sevišķi smagi skar ASV. 75 % visu pasaules tornādo plosās Ziemeļamerikā-lielākoties tās vidienes daļā,ko dēvē par Tornādo aleju un kas aptver Teksasas ziemeļus,Oklahomu ,Kanzasu un Nebrasku.Tomēr meteorologi novērojuši virpuļviesuļus visur pasaulē,izņemot Antarktīdu.Tornādo postošais spēks ir ļoti koncentrēts ,ka,traucoties uz priekšu ar vēja ātrumu līdz pat 500 km/h,tas var saplosīt gabalos ēkas un aizraut līdzi automašīnas.Tornādo ,ļoti reti ierodas vienatnē.Piemēram,2011.gada aprīlī četrās dienās ASV un Kanādā plosījās 358 tornādo.Spēcīgie virpuļviesuļi veidojas pēkšņi un skaitlisko modeļu prognozēs lieluma ziņā ir pavisam niecīgi un sarežģīti paredzami veidojumi.
Tornādo veidošanās.
Tornādo pamatā ir strauji rotējošas gaisa plūsmas.Kad virpuļvēji saduras,ir radīts priekšnosacījums,lai tas sasniegtu zemes virsmu un trauktos pāri apdzīvotām vietām,sējot nāvi un postu.
1)Silts gaiss kāpj augšup ,bet vēji,kas atmosfērā traucas ar dažādu ātrumu,iegriež gaisu,izveidojot mezociklonu ar spēcīgām vertikālām plūsmām un ciklonam raksturīgu horizontālu cirkulāciju.
2)Mezociklonā līdztekus pastāv spēcīga augšupejoša rotējošā gaisa plūsma,kas paceļ tuvu pie zemes virsmas esošo silto gaisu,un arī lejupejoša auksta gaisa plūsma.
3)Šo abu plūsmu saskares vietā labvēlīgos apstākļos rodas tornādo jeb virpuļviesulis,kas kā piltuve no mākoņa sniedzas uz leju līdz pat zemes virsmai.
Postījumus iedala kategorijās.
Tornādo klasifikācijai izmanto Fudžitas skalu,nosakot vēja postošo iedarbību 6 kategorijās.Katra ir saistīta ar hipotētisko vēja ātrumu.
F0: vēja ātrums 65-115 km/h
F1: vēja ātrums 118-180 km/h
F2: vēja ātrums 184-252 km/h
F3: vēja ātrums 255-331 km/h
F4: vēja ātrums 335-417 km/h
F5: vēja ātrums 421-511 km/h
Tornādo ''mazais brālis''-ūdensstabs.
Tornādo lielākoties piemeklē Ziemeļameriku,bet ik vasaru visur pasaulē,arī Latvijas piekrastē,rodas milzum daudz nelielu virpuļviesuļu-tā dēvēto ūdensstabu.Eiropā vien mēdz būt apmēram 160 ūdensstabu gadā.Tie veidojas virs jūras,kur pārsvarā arī paliek,taču,ja arī virzās pāri sauszemei,strauji izzūd,retumis nodarot lielu postu.Ūdensstabi pēc uzbūves ir nelieli tornādo,tāpēc tos,klasificē pēc Fudžitas skalas,iedalot tornādo kategorijās. Vairākums ūdensstabu nēpārsniedz tādu vēja ātrumu,kas Fudžitas skalā atbilst kategorijai F0.
Tev viss kārtībā? Par ko man taisnība? Kāds vēl yoloswageris...wtf . Nesecini par citiem,ja esi tāds.Vispār vēmiens no šiem swageriem un Yolo devīzistiem nāk.,kautkādi mīkstieši un tirliņi.Dators....... Attīsties knēveli,ja tu pie PC sēdi 24/7 ,nevajag citus par tādiem uzskatīt. Nožēlojami.
