Vai Visums ir bezgalīgs? Vai arī tam ir robeža, aiz kā neatrodas nekas vai pilnīgi otrādi - cits visums?
Kas atrodas aiz Visuma malas?34
601
3
Jautājums par to, kas tad īsti atrodas aiz visuma, var būt visai sarežģīts, jo sākumā ir jādefinē, kas ir visums. Viena no visizplatītākajām atbildēm ir “ redzamais visums” un tas tiek definēts ar gaismas ātrumu. Tā kā mēs varam redzēt tikai lietas, kad to izstarotā vai atstarotā gaisma nokļūst līdz mums, mēs nekad nevarēsim redzēt tālāk par to distanci, ko gaisma var aizceļot visa visuma pastāvēšanas laikā. Tas nozīmē, ka redzamais visums nemitīgi kļūst lielāks, bet tas ir galīgs. Mēs nekad neredzēsim tālāk par šī redzamā visuma robežu un šis ir vienīgais visums, ar ko mēs jebkad saskarsimies.
Aiz redzamā visuma robežas.
Mēs ar zināmu pārliecību zinām, ka aiz redzamā visuma robežas ir vairāk visuma. Astronomi uzskata, ka visa kosmiskā telpa ir bezgalīgi liela un pilna ar “lietām”(enerģiju, galaktikām utt.), kas ir jau redzamajā visumā. Ja tā patiešām ir, tad savādas lietas var būt sagaidāmas no tā, kas tur atrodas. Aiz redzamā visuma robežas neatrodas vienkārši vēl dažādas citas planētas - tālā gaitā tur var atrast visas jau eksistējošās lietas. Ja aizceļo pietiekami tālu, tad var atrast vēl vienu Saules sistēmu ar Zemi, kas ir identiska visos veidos ar mūsējo, izņemot, ja cilvēks, piemēram, ir ēdis ceptu olu brokastīs uz šīs Zemes, tad tur viņš var būt ēdis brokastu pārslas. Vai arī vēl uz citas Zemes tas cilvēks vispār bija izlaidis brokastis. Un vēl uz nākamās Zemes viņš bija piecēlies ļoti agri un apzadzis banku. Pie tam, kosmologi uzskata, ka, ja dodas pietiekami tālu, tad var atrast vēl vienu “ redzamo visumu”, kas ir identiska mūsējai, un, ka ir vēl viena mūsu versija, kas pilda identiskas mūsu darbības. Tas var šķist neticami, bet tad atkal, bezgalība ir ārkārtīgi bezgalīga.
Bezgalīgi daudz burbuļi.
Runāšana par lietām, kas atrodas aiz redzamā visuma var būt pat nevajadzīga, jo tas būtībā ir tas pats visums, tikai daļa, kuru mēs neredzam. Tajā daļā ir tādi paši fizikas likumi un konstantes, kā redzamajā visumā.
Bet ir cita visuma teorija, kur Lielais sprādziens ir radījis “burbuļus”, kas izveidojās visuma struktūrā. Katrs burbulis ir teritorija, kas ir pārstājusi izplesties kopā ar visu kosmisko telpu un ir izveidojusi savu visumu ar saviem likumiem. Šajā scenārijā kosmiskā telpa ir bezgalīga un katrs burbulis arī ir bezgalīgs (jo vienā bezgalībā var salikt bezgalīgi daudz bezgalības). Pat ja kaut kādā veidā būtu iespējams nokļūt līdz mūsu burbuļa malai, telpa, kas ir starp burbuļiem, turpina izplesties un nekādā veidā nebūtu iespējams nokļūt līdz citam burbulim neatkarīgi no tā, cik lielā ātrumā notiktu kustība.
Melnie caurumi rada visumus.
Teorija, kuru ierosināja fiziķis Lī Smolins (Lee Smolin), piedāvā, ka katrs melnais caurums mūsu visumā rada vēl citus visumus. Katram visumam būtu nedaudz savādāki fizikas likumi nekā priekštecim un ka arī mūsu visums ir radies no kāda cita visuma melnā cauruma, kas apstrīda Lielā Sprādziena teoriju, kurā ir apgalvots, ka pirms visuma nekas iepriekš nav pastāvējis.
Tomēr pats Smolins un citi fiziķi šo teoriju vēlāk izslēdza.
Aiz visuma robežas neatrodas nekas.
Mums nekad nebūs tādas tehnoloģijas, lai noskaidrotu, kas atrodas aiz visuma robežas. Bet kas būtu, ja aiz visuma neatrastos pilnīgi nekas un tas izplatās un aizpilda šo tukšo “neko”? Savādāk uz to skatoties – fiziķi cenšas noskaidrot kaut ko, kas nemaz neeksistē. Visums ir visums – tam nav malas, nav beigu un gala, tas ir tas, kas tas ir. Šajā brīdī, kad nav nekādu pierādījumu citām teorijām, šis ir visai loģisks izskaidrojums. Bet, kas tad īsti ir tas “nekas”, kas ir ap mūsu visumu? Šis ir viens no tādiem jautājumiem, par kuriem Stīvens Hokings ir teicis, ka “uz tiem nav atbildes. Tas ir vienkārši ārpus cilvēka saprašanas robežām.”
***
Paldies, ka veltīji savu laiku, lai izlasītu manu referātu fizikā. 
Citi interesanti raksti manā profilā.
