Ņemot vērā mūsu civilizācijas vēsturi, varbūtība sastapt ārpasaules dzīvību ir 10000x lielāka nekā varbūtība sastapt tehnoloģiski attīstītu ārpasaules civilizāciju. Vēl pavisam nesen NASA Vašingtonas štāba dzīvoklī norisinājās apaļā galda diskusija „Dzīvības meklēšana Visumā”. Šobrīd lielākā daļā zinātnieku ir vienisprātis, ka dzīvība pastāv arī ārpus Zemes.
„Iedomājieties to brīdi, kad mēs atrastu planētu, uz kuras būtu dzīvība un cilvēki saprastu, ka vairāk neesam vienīgā civilizācija visumā,” teica Kosmosa teleskopu zinātnes institūta direktors Mets Mauntins. Viņš stāsta, ka šāds brīdis varētu pienākt tuvāko 20 gadu laikā. Zemes tipa dzīvības pastāvēšanai nepieciešams šķidrs ūdens, citas neorganiskās un organiskās vielas, kā arī enerģijas avots. Pie kam šis enerģijas avots var nebūt zvaigzne, bet, piemēram, planētas dzīļu siltums.
Marss
Kā konstatējuši NASA zinātnieki, uz Marsa meteorīta ALH 84001, kas nokrita uz Zemes pirms 13 000 gadu, atrasti mikroskopiski veidojumi, kuri gandrīz noteikti ir pārakmeņojušās baktērijas. Kā noskaidrojās, tā dēvētie biomorfi atrodas zem meteorīta virskārtas. Tas nozīmē, ka tie jau tur bija, kad meteorīts nokrita uz Zemes, nevis pēc tam nokļuva uz ārpuszemes objekta. “Tie ir ļoti pārliecinoši pierādījumi dzīvības eksistencei uz Marsa,” paziņoja NASA Kosmiskā centra pētnieks Deivids Makejs, kurš zinātnieku grupā pētīja 1984.gadā atrasto meteorītu. 1996.gadā doktors Makejs un vairāki viņa kolēģi paziņoja, ka meteorītā atklātās bioloģiskās substances liecina par dzīvības eksistenci uz Marsa, tomēr skeptiķi apšaubīja šo hipotēzi, sakot, ka šādas formas struktūras nevar būt biomorfi. Ar augsto tehnoloģiju palīdzību veiktie jaunie objekta pētījumi pierādīja, ka pārakmeņotajiem veidojumiem patiesībā ir vienkāršo baktēriju forma. Kā izteicās doktors Makejs, zinātnieki apgāza vēlāk izvirzītos minējumus par atrasto veidojumu nebioloģisko izcelsmi un tādējādi atgriezās pie sākotnējās hipotēzes. Nesen veiktie pētījumi arī pierāda, ka uz Marsa ūdens ir sastopams dažas stundas dienā pavasarī un vasarā. Tāpat atmosfērā tika atrasts arī metāns – vēl viena pierādījums tam, ka uz Marsa kādreiz pastāvējusi dzīvība.
“Zinātkāres urbis var nokļūt tikai dažu collu dziļumā,” saka Dienvidkalifornijas universitātes ģeoķīmiķis Jens Amenda, kurš uzskata, ka dzīvība uz Marsa varētu atrasties tālu zem sarkanīgi oranžajām smiltīm klātās virskārtas – iespējams, pat kilometra vai lielākā dziļumā. Ja pagātnē plūdušās Marsa upes un ezeri šodien ir iztvaikojuši, zinātnieks domā, tad dzīlēs ūdens, varbūt ir saglabājies dzīvībai pietiekamā daudzumā. Amendas laboratorija pēta mikrobu bioķīmiju okeānu gultnē esošo karsto avotu apkārtnē un nesen NASA viņa vadītajai komandai piešķīra finansējumu, lai tā varētu meklēt dzīvību arī dziļi Zemes dzīlēs. Šie pētījumi paredzēti kā priekšdarbi metodikas un tehnoloģiju izstrādei ārpuszemes dzīvības meklēšanai uz citām Saules sistēmas planētām un to pavadoņiem. Kopā ar Dienvidkalifornijas universitātes speciālistiem projektā darbosies arī zinātnieki no citām ASV pētnieciskajām institūcijām kā arī no Japānas Jūras un Zemes zinātņu un tehnoloģiju aģentūras.
Gigantisko planētu pavadoņi
Lai gan šajā Saules sitēmas daļā ir ļoti auksti, zvaigžņu sistēmas gigantiskajām planētām ir vairāki pavadoņi, uz kuriem potenciāli iespējams atrast dzīvības pazīmes. Astronomiem ir aizdomas, ka zem Encelāda ledāja, Saturna pavadoņa, ir izvietots 10 km dziļš okeāns. Uz Titāna, kas ir viens no Saturna pavadoņiem, tika pamanītas metāna un ūdeņraža pēdas. Vēl divi pavadoņi ar potenciālas dzīvības pēdām ir Jupiteram.
Citplanētas
Citplanēta jeb eksoplanēta ir planēta, kas riņķo ap citu zvaigzni, tas ir, tā nepieder pie Saules sistēmas. Līdz 2013. gada decembrim “Citplanētu enciklopēdijā bija uzskaitītas 1054 citplanētas. Tā kā citplanētas spožums, salīdzinot ar zvaigzni, ir ļoti blāvs, tad ilgu laiku tās nevarēja atklāt. Tikai ar zinātnisko instrumentu un metožu attīstību 1990. gadu sākumā tika atklātas pirmās citplanētas. Vairums atklāto planētu ir lielas, lielākas par Jupiteru (novērojumos vieglāk atklāt lielas planētas). Pie kam daudzas citplanētas atrodas ļoti tuvu savai zvaigznei, tuvāk par Merkuru Saules sistēmā, tāpēc ir ļoti karstas. Taču ir atklātas arī Zemei līdzīgas planētas, kuru blīvums ir apmēram tāds pats kā mūsu planētai. Tas liek domāt, ka šīs planētas sastāv no iežiem. Uz citplanētām ir atklāts ūdens un daži citi ķīmiskie savienojumi, tomēr pagaidām informācijas par šīm tālajām pasaulēm ir maz. Taču ir skaidrs, ka citplanētu kosmosā ir ļoti daudz un uz daļas no tām ir piemēroti apstākļi dzīvības pastāvēšanai. Līdz divdesmitgades beigās NASA plāno palaist kosmosā divus jaunākās paaudzes teleskopus. 2017.gadā orbītā tiks palaists TESS (Transiting Exoplanet Surveying Satellite), kas meklēs citplanētas, kuras ir izkārtojušās blakus ļoti spilgtām zvaigznēm. Savukārt 2018.gadā NASA ir gatavi palaist otru teleskopu, ar kura palīdzību sāks pētīt citplanētu atmosfēru un meklēs ūdeni. 2020.gada sākumā vajadzētu parādīties teleskopiem, kuri ļaus uzņemt citplanētu attēlus.
Meteorīti
Uz Zemes jau ir atrasti vairāk nekā 20 tūkstoši meteorītu. Uz daudziem no viņiem tika pamanīti arī organisko savienojumu pēdas, tomēr zinātniekiem joprojām nav izdevies pierādīt to izcelšanos. Ja nu to nākotnē kāds pierādīs, tad tas būs par pamatu vienai no hipotēzēm, kas mēģina skaidrot, kādā veidā uz Zemes ir radies dzīvības materiāls. Teorija vēsta, ka dzīvība ir universāla visā kosmosā, ka nevar pateikt, kur tā radusies un kad. Dzīvības materiāls tiek pārnests pa kosmisko telpu no vienas planētas uz otru ar meteorītu un komētu palīdzību.
