Cik tad patiesībā daudz informācijas tiek glabāta visā cilvēkā? Izrādās, ka patiesībā nemaz ne tik daudz kā visi domā. Viss kas nepieciešams, ir tikai apmēram 1,5 gigabaiti, kas saturētu unikālo ģenētisko kodu. Veritasium, ismantoja matemātiku savā pēdējā video, un nonāca pie secinājuma, ka cipari izmanto bitus lai saprastu molekulas, kuras veido cilvēka unikālo ģenētisko kodu.
Cik daudz gigabaitu vajag lai radītu cilvēku?7
208
2
Neskatoties uz cilvēku atšķirībām, kā mēs izskatāmies un uzvedamies, cilvēki dala 99.9% no visa ģenētiskā koda viens ar otru. Lai aprēķinātu cik daudz datu šis unikālais kods ietver- gan tos ar ko dalamies, gan atškiramies, fizikas inženieris Derek Muller apstiprina informācijas teoriju sareģītajai DNS raksturojumam. Izmantojot bināros principus, Muller piešķīris divus bitus ar informāciju katrai DNS molekulai, un pārvērtis šos bitus uz baitiem, lai atklātu ka viss kods satur vien 1,5 gigabaitus... Tātad tas nozīmē ka viss kods varētu tikt uzglabāts uz standarta DVD , un ir līdzvērtīgs apmēram 6709 grāmatām, vai 300 lapām ar 360 k rakstzīmēm.
Alternatīvi kods varētu būt kā 511 digitālās fotogrāfijas, ja katra attēla izmērs vidēji būtu 3 MB. Muller ir ievietojis paskaidrojumu savā YouTube kanālā ( Video zemāk ) Saskaņā ar Muller, mazākais apjoms informācijas, kas pieejams ir atbilde uz ''Yes'' vai ''No'' , vai ''true'' vai ''false'' jautājumiem. Binārajā kodā. šis te ir vienkāršots ar 1 priekš true, un 0 priekš false infrormācijas.
1963 gadā, ASCII paziņoja, ka šeit pavisam ir septiņi biti ar informāciju, kas kodē visus burtus alfabētā, tostarp lielos un mazos, kā arī simbolus. Datoriem, kuriem vajag reizināt ar divi uz funkciju izmantojot bināro bāzu kodu, sāka lietot 8 bitus kā vienību no aprēķiniem, un to sauca kā baitu.
Cilvēka ģenētiskais kods ir ietverts secīgi iekš četrām molekulām, ko veido burti A, T, G un C. Katrs var tikt kodēts ar diviem bitiem no informācijas - 00, 10,11,01. Un kad tiek reizināts ar 6 miljardiem burtu, tad dala ar 8 bitiem uz baitu, Muller izstrādājis ka viss ģenētiskais kods satur tieši 1,5 GB kopējo datu. Paplašinot tālāk visu šo matemātiku, Muller turpināja, ka katra šūna cilvēka organismā satur šo 1.5 GB datu, un cilvēkam ir pavisam 40 triljoni šūnu.. Apmēram 60 Zettabaitu kopējās informācijas, vai Latviski sakot 60 ar 21 nulli informācijas.
Turklāt vēl, jo vairāk 99,9 % no visas šīs informācijas cilvēks dala ar citiem cilvēkiem, kas nozīmē ka mazāk kā 1000 daļa no šī koda ir unikāla, un to mierīgi var uzglabāt floppy diskā. Darbs kas redzams video ir balstīts uz vispārējo informācijas teoriju. Vienkārši sakot teorija aplūko kā ziņojumi ir veidoti no informācijas, kā tie atšķiras un kā tie ir līdzīgi. Piemēram, ja kāds vēlas dalīt savu ideju , tie var uzrakstīt ē-pastu , uzrakstīt uz papīra, uzzīmēt , pastāstīt un tā tālāk.
Visas šīs metodes ir atšķirīgas, bet iznākums visām vienāds - informācija ir pieejama.
Ar valodu smadzenes spēj uzņemt dažādus vārdus, vai domas, un sadalīt tos gabalos, kas pēc tam tiek pārveidotas, izmantojot simbolus vai signālus. Cilvēki runā, putni čivina, savukārt datori izmanto elektriskas vibrācijas. Informāciju, nav svarīgi cik to uzglabā un dala, to var izmērīt izmantojot procesu ko sauc par entropiju. tas tiek mērts bitos un informāciju, neskatoties uz to kā tā tiek izdalīta, ir veidota no tiem pašiem bitu cipariem, tikai dažādos veidos.
Paldies par uzmanību atvainojos par gramatiskām tulkojuma kļūdām.
Tev patiks šie raksti
