local-stats-pixel fb-conv-api

Atombumba Rīgā48

1129 7

Iedomājies pavisam parastu un saulainu pavasara dienu Rīgā! Tu brauc ar auto un lūkojies ārā pa logu. Šur un tur redzami putni, pa ietvi iet cilvēki, kuri savas acis no saules ir paslēpuši zem saulesbrillēm. Viss ir ļoti jauki un idilliski. Pa radio pat skan tava iemīļotākā dziesma. Uz vien niecīgu acu mirkli, verot savu skatu uz priekšu, tu redzi tālumā grūstam mājas un lidojam pa gaisu mašīnas, lūstam kokus. Vien mirklis un viss pilnībā satumst. Tu it kā izjuti lielas sāpes, bet, pat nepagūstot nomirkšķināt acis, sāpes pagaisa reizē ar tevi. Milzīgo sprādziena troksni, kas brāžas pāri dažas sekundes vēlāk tu, protams, vairs nedzirdi. To noteikti dzirdēs cilvēki, kas dzīvo desmitiem kilometru attālumā. Arī to melno putekļu un dūmu stabu, kas slejas vairāku kilometru augstumā nevar neredzēt. Tuvākās minūtes laikā atlikušo Rīgas daļu pārņem šoks un neizpratne. Pamazām sākas panika, nevienam nav īsti skaidrs, kas notika. Bet kas notika?

Īstenībā jau nekas nenotika. Šo vari droši uztvert kā miniatūru fantastikas kriminālromāna fragmentu. Labi, tu to tā varētu uztvert, ja vien nebūtu dažu faktu un apstākļu, kas šo notikumu padara pavisam reālu un iespējamu. Vai bijāt kādreiz aizdomājušies par faktu, ka Rīgā atrodas objekts, kurš eksplozijas gadījumā būtu pat vairākas reizes jaudīgāks par atombumbu? Esmu pārliecināts, ka neskaitāmi speciālisti apgalvos, ka sprādziens neskaitāmo drošības pasākumu dēļ nemaz nav iespējams. Labi, mēs jums ticēsim, vien uzdosim jautājumu, vai absolūta drošība maz ir iespējama? Šajā stāstā mēs aplūkosim Riga Fertilizer Terminal (RFT) darbības jaudas, kā arī salīdzināsim tās ar dažiem bēdīgiem stāstiem no pagātnes. Mēģināsim kopīgi noskaidrot, vai Rīgas iedzīvotāji tik tiešām ir drošībā? Un ja tomēr nav, tad cik postošas tam varētu būt sekas?

Līdzīgi laika gājumam, arī mēs sāksim no nedaudz tālākas pagātnes, un pamazām virzīsimies uz mūsdienām.

1. 1921. gada 21.septembrī Vācija, BASF, sprāga 4500 tonnas minerālmēslu, ekvivalents 1-2 kilotonnām trotila (aptuveni vilciena sastāvs), izveidojās aptuveni 160 m gara un 10 m dziļa bedre. Gāja bojā 561 cilvēks.
2. 1947. gada 16.aprīlī ASV,Texas-city ostā kuģī krāva to pašu...mēslu. Radās ugunsgrēks. Uzsprāga 2300 tonnas. 1500 bojā gājušo, aptuveni 5000 ievainoto. Simtiem cilvēku ķermeņu vispār netika atrasti.
3. 2001. gada 21. septembrī notika sprādziens Tulūzā, Francijā. Rūpnīcā AZF uzsprāga angārs ar 300 tonnām tās pašas vielas. Bojā gāja 30 cilvēki.
4. 2004. gada 9.martā Spānijā uzsprāga kravas automašīna, kas pārvadāja to pašu. Gāja bojā divi cilvēki.
5. 2013. gada.18.aprīlis - sprādziens Vestas minerālmēslu rūpnīcā, ASV, Teksasa. Pagaidām 14 bojā gājušie, 160 ievainoti. Pazuduši arī 5 ugunsdzēsēji (līķi nav atrasti).

Vai ar to šis saraksts uz mūžīgiem laikiem ir noslēdzies? Nē! Šādi sprādzieni noteikti būs vēl un vēl, vien cerams, ka ne Rīgas ostas minerālmēslu pārkraušanas terminālā!

Bet kāpēc mani tik ļoti satrauc kaut kāds minerālmēslu pārkraušanas termināls? īstenībā pie vainas varētu būt jauda, ar kādu šis termināls darbosies. Nekur Pasaulē mēs neatradīsim otru terminālu, kas drīkst pārkraut tik lielas kravas, un uzglabāt tik milzīgas. Rīgā tika atļauts vienlaicīgi uzglabāt noliktavās 180 tūkstošus tonnu ķīmiskā mēslojuma, tajā skaitā 90 tūkstošus tonnas amonija salpetra. Pasaulē nav ostu termināļu, kuros atļautu vienlaicīgi uzglabāt vairāk nekā 10 tūkstošus tonnu amonija salpetra. Rīgas dome dāvāja tiesības faktiski ārzemju holdingam RFT ikgadēji pārkraut Latvijas galvaspilsētā 2 miljonus tonnu minerālmēslojuma. 52,5% no šā apjoma – 1,05 miljonus tonnu – veido triju modifikāciju amonija salpetris (amonija nitrāts). Un vai jūs zinājāt, ka otrā krastā atrodas arī sašķidrinātās gāzes uzglabāšanas terminālis?

Visos manos augstākminētajos piemēros bija notikušas ievērojamas eksplozijas. Ir grūti iztēloties, cik jaudīgu sprādzienu varētu izraisīt 240 tonnas minerālmēslu. Tieši tāds minerālmēslu daudzums eksplodēja teksasā pirms pāris gadiem. Zemāk esmu pievienojis video materiālu, kurā redzamas šīs eksplozijas nodarītās sekas. Lieki piebilst, ka Rīgā šī eksplozija varētu būt pat 375 reizes jaudīgāka. (Spriežot pēc uzglabājamā amonija nitrāta daudzuma). Teksasā tajā brīdī atradās vien aptuveni nieka 240 tonnas amonija nitrāta, bet Rīgā plānots uzglabāt ~90 000 tonnas.

Nu tas tā... Neliela viela pārdomām, vai tiešām mūsu ikdienišķā idille ir tik ļoti neaizskarama, un kas ir tas, ko mums cenšas iemācīt vēsture, kura jau ne reizi vien to ir piedzīvojusi. Bagāti cilvēki labi zina, ka lielāko naudu ir iespējams pelnīt, balstoties uz riska. Vien lieki piebilst, ka risks šobrīd ir uz mūsu visu pleciem. Kaut arī baumu līmenī, tomēr mani nepārsteidz fakts, ka aiz uzņēmumu īpašnieku ofšoriem stāv vairāku mūsu, tautā saukto oligarhu, vārdi. Lai jums, puiši, veicas biznesā!

Ja raksts patika - ieliec, lūdzu, plusiņus! :)



1129 7 48 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 48

0/2000

ļoti pat labs raksts! lieliski izgaismo reālo situāciju, kuru ikdienas ritumā pat nepamanīsi.

49 1 atbildēt

Vairak tadu rakstu, cilvekiem ir tiesibas zinat lietas , kuras tiesi skar vinu drosibu.

35 1 atbildēt

nesalīdzini lūdzu salpetri ar trotilu. un lai arī atombumbas sprādziena jaudu izsaka trotila ekvivalentā arī trotilu atombumbai nav pareizi pielīdzināt.

atombubas lielākais spēks ir nevis pats sprādziens, kurš saprotams ir iespaidīgs, bet gan radiācija un bumbas sekas.

savukārt par pašām eksplozijām kuras notika pagātnē- kad salpetri pārvadāja senāk par to nedomāja un ar to daudz nerēķinājās. mūsdienās, sapetrim tiek pievienotas stabilizējošās minerāvlies, samērā bieži kālija sulfāts tiek minēts kā viens no šādiem minerāliem.

tam ir divi nolūki, tas stabilizē un padara drošāku, ne pilnīgi drošu bet drošāku, pārvadāšanu

otrs ir samērā vienkāršs un pragmatisks- lai parūpētos par visiem mazgadīgajiem spridzinātājiem kā arī radikāļiem un teroristiem-iesācējiem.

stabilizēts amonija nitrāts ir samērā grūti atgriežams iepriekšējā formā un līdz ar to kļūst bezvērtīgs visām mēslojuma bumbu receptēm.

drošība pārkraušanas terminālī protams būtu svarīga un pazīstot korupciju Latvijā tas būtu iespaidīgs risks.

rekur vēl viens interesants stastiņš

http://en.wikipedia.org/wiki/Buncefield_fire

šobrīd strādāju ēkā kura tika uzbūvēta pēc šī gadījuma.

uz ielas kur pēc šī gadījuma no trīsdesmit ēkām neskartas palika trīs.

Buncefield  tiek atjaunota un nelaimes gadījums cilvēku atmiņā ir vienkārši- jā, bija tāda lieta.

reizēm cilvēki riskē lai iegūtu kaut ko pretī.

tā riskē jebkura valsts un jebkura pilsēta kura paļaujas uz atomenerģiju, tā riskē visa Los Andželosa kura uzbūvēta spļāviena attālumā no tektoniskās lūzuma līnijas.

riskējam mēs visi, un vienīgā atšķirība ir tas ka daži no mums zina ka riskē.

riskēja arī Fukušima, Černobiļa un Soyuz11, Columbia un Challenger, neskaitāmi citi. 

tas saucās progress.

22 0 atbildēt
Padomājiet paši ja krievi iebrūk viņiem pat nevajag atombumbu nomest pietiks ar vienu raķeti uzmest virsū šai pārkraušanas vietai un efekts tāds pats, tad tiks ka tas bija negadījums un tā negribēja un viss Rīgas vairs nav.
18 1 atbildēt

2011.gada 26.jūlijā Rīgas domes sēdē deputāti 370 sekundēs apsprieda un pieņēma lēmumu „Par paredzētās darbības – minerālmēslu pārkraušanas un īslaicīgas uzglabāšanas termināļa izveides Kundziņsalā – akceptēšanu”. Šis lēmums tika lobēts RFT interesēs. Vienīgais, kas nobalsoja pret bija Latvijas Universitātes profesors Elmārs Vēbers.

16 0 atbildēt

lūdzu uztaisi līdzīgu rakstu par to, kas vispār tiek pārkrauts, kas notiek Rīgas ostā. citādāk brīžiem uznāk tāda doma, ka...patiesībā jau man nav ne mazākās nojausmas par to, kas tur notiek. tik pat labi pa kluso iet vaļā radioaktīvie atkritumi un tādā garā. viss jau būtu labi, ja vien pie mums nebūtu pieņemts likt mīksto par cilvēkiem un cilvēku veselību. piem. daudzi zin to joku ar ogļu putekļiem un ogļu pārkraušanu. ogļu putekļi ir ļoti pat kaitīgi, šobrīd neizplūdīšu kāpēc tā. tad nu šitie putekļi šad tad milzīga mākoņa veidā pārvietojās šurpu turpu. un tā  ir tikai aisberga redzamā daļa.

12 0 atbildēt

Ko Tu saproti ar "copy paste" rakstiem? Tas ir manis veidots raksts un manis vākta informācija. Esmu to publicējis šeit, savā blogā un kā geocaching.com kā mistērijas aprakstu.

8 0 atbildēt

Tev taisnība par radiāciju, tomēr es nepiekristu apgalvojumam, ka ciestu tikai Rīga. Vides piesārņojums varētu skart samērā lielas platības. Tā būtu milzīga ekoloģiska katastrofa.

7 0 atbildēt
man pofig, es laukos,man to Rīgu nevajag, lai kaut uz mēnesi aizlido
8 2 atbildēt
Ja šito sūd' būvēs un ja tas sprāgs, tad pusi Rīdziņas vai pat vairāk, ar visu Gaismas pili noslaucīs no pasaules kartes..
4 0 atbildēt

Liels paldies par rakstu , bet ka lai es tagad normali varesu stradat ? Kundzinsala Riga Bulk Terminala ? ar domu kad tulin viss ies pa gaisu ? emotion

4 0 atbildēt

Lielisks raksts! emotion

3 0 atbildēt

Cilvekiem drīzāk vajadzētu sākt karot pret citplanētiešiem, nevis savā starpā!

3 0 atbildēt

Tas tik ir kaut kas.Paši sevi noslaucīsim no zemes emotion

2 0 atbildēt

iemet wikipedijā halifax explosion, tur 2,4k tonnas ar sprāgstvielām uzsprāga, pilsētu nolīdzināja, bet pie mums ta kas, padomju betons nebaidās no šāda sprādziena!! emotion

2 1 atbildēt

Piedodied,atvainojiet,bet skatoties realitaatei aciis,mums kaa nacijai nav nakotnes. Nav vienotibas un paaraak pieradushi esam pagriezt tuupli draatetajiem.Kas LV notiekas vsp ir kosmoss. Neviens pat iisti vairs necenchas sleept savas mahinaacijas.Shitas terminaals ir bumba ar laika degli,neviens pat nav iepiiksteejies par visu shito.Taa ir kaa loterija,mums labums nu pilniigi nekaads var teikt.Galvenais laimests - latvieshi tiek ierakstiiti sarkanajaa graamataa.

2 1 atbildēt

Nu skāāidrs.... i ko tgd darīsim?

1 0 atbildēt
B** emotion
0 0 atbildēt

 emotion 

0 0 atbildēt

👌

0 0 atbildēt