Lasot grāmatu "Džordžs un Lielais Sprādziens" (kas gan skaitās bērnu grāmata, kaut arī ir visai sarežģīta), apstājos pie vārdiem apgrieztais Šrēdingera slazds. Grāmatā tas tika attēlots kā istaba, tomēr reālajā pasaulē tāda nevar eksistēt tā vienkāršā iemesla dēļ, ka istabas nespēj tā pēkšņi uzrasties Dienvidpolā vai Zemes centrā, tomēr skaidrs, ka pats slazds kā tāds eksistē. Tad nu man radās jautājums - kas īstenībā ir apgrieztais Šrēdingera slazds? 
Apgrieztais Šrēdingera slazds. Kas?22
679
8
Sāksim no paša sākuma. Ervīns Šrēdingers, kā vārdā nosaukts slazds, bija 19. gadsimta beigās dzimis austriešu fiziķis, kurš darbojās kvantu fizikā, un par to saņēma Nobela prēmiju. Viņš ir arī Šrēdingera vienādojuma, izmantota kvantu mehānikā, autors. Diezgan nopietni. Taču viņš radīja arī mazliet dīvainākas... teorijas?
Pirms slazda bija tā dēvētais Šrēdingera kaķis. Šrēdingers iztēlojās, ka iesloga necaurskatāmā un skaņu necaurlaidīgā kastē kaķi, indi, radiācijas detektoru un nedaudz radioaktīva materiāla. Brīdī, kad kāds atoms ir radījis radiāciju, detektors to uztver un automātiski izlaiž indi. Jautājums ir - vai kaķis pēc brīža ir dzīvs? Atomi kastē ceļo pa visām iespējamajām trajektorijām, no kurām dažās veidojas inde, bet citās - radiācija, tomēr ne visās. Tātad uzzināt vai kaķis ir dzīvs, var tikai atverot kasti un pašam par to pārliecinoties. Kamēr kaste ir aizvērta, kaķis nav nedz simtprocentīgi dzīvs, nedz simtprocentīgi miris - varētu teikt, ka viņš ir gan dzīvs, gan miris.
Paskatīsimies uz Šrēdingera kaķa kasti no cita skatupunkta. Iedomājies, ka esi ieslodzīts kādā kastē, mucā vai pagrabā, kur nu tev labpatīk, bet nav zināms, kur tavs cietums atrodas. Toties tev ir zināms, ka tu esi dzīvs, jo spēj domāt un redzēt, ka no ieslodzījuma laukā ved vienas durvis. It kā viss ļoti vienkārši - tu vari atvērt durvis un iziet no cietuma. Bet. Nav zināms, kas ir aiz durvīm - tiklab tā varētu būt nekaitīga pļava vai piemājas smilškaste, kā Amazones džungļi vai kilometriem garš ceļš līdz gaisam caur ūdeni (piemēram, kāda okeāna dzīles).
Rodās dilemma. Vari vai nu palikt savā relatīvi drošajā ieslodzījumā, vai riskēt un atvērt durvis uz ārpasauli. Kamēr tu apsver savas iespējas un uzkavējies cietumā, tu esi kā Šrēdingera kaķis - dzīvs, jo tu taču elpo, domā un pēti durvis, un tai pašā laikā miris (tēlaini izsakoties). Ārpus šī cietuma tu neeksistē, vismaz kamēr neesi izšķīries par labu durvīm.
Ja tu atver durvis ir divi varianti - vai nu tu esi dzīvs un laimīgi spēlējies smilškastē, vai arī mirsti slīkstot, sadegot - vienalga. Jebkurā gadījumā, mans secinājums ir tāds - kamēr durvis bija ciet, tu biji gan dzīvs, gan miris, bet pēc to atvēršanas ir skaidrs - viens vai otrs. Tā tad arī ir apgrieztā Šrēdingera slazda būtība.
Te nu būs arī dzīvē īstenojams apgrieztā Šrēdingera slazda piemērs. Ja vien tev izdodas pierunāt kādu iekāpt lielā koferī, tu vari to aizslēģot, pārvietot uz iepriekš izplānotu vietu, atslēgt un atstāt. Vai iemest ezerā, tikai tad jāparūpējas, lai arī neaizslēgta kofera vāks turētos ciet gana stingri. Rezultātā tavs upuris būs nelielā telpā, no kuras ārā ved tikai vienas "durvis", bet nav zināms, kas aiz tām gaida.
Lai jums veicās ar lielo koferu iepirkšanu! 
Tev patiks šie raksti
