Einšteins atrisināja vairākus kosmosa noslēpumus un pārveidoja gravitātes teoriju, beigu beigās atteikdamies no klasiskās fizikas. Viņš atklāja Visuma turpmākās vēstures un tā likteņa likumus. Einšteina teorijas radīja priekšnoteikumus kodolenerģijas, atombumbas, kosmisko ceļojumu, radara, lāzera un atompulksteņa iegūšanai. Viņš apgāza priekšstatus par laiku, telpu un kustību.
Pie XX gadsimta jauno tehnisko izgudrojumu radītājiem noteikti minams arī amerikānis Tomass Alva Edisons (1847). Lai gan skolā Edisons mācījies tikai dažus mēnešus, kur viņu uzskatīja par galīgu nejēgu, izgudrotāju jau no mazām dienām aizrāva fizika un ķīmija. Laimīgas sagadīšanās dēļ Edisons piecpadsmit gadu vecumā tika strādāt par telegrāfistu un drīz vien kļuva par labāko telegrāfistu ASV.
Strādādams par telegrāfistu, Edisons izgudroja ierīci, kas automātiski pārraidīja telegrammas. Kad sabojājās viens telegrāfa kabelis un telegrafēt varēja tikai vienā virzienā, jaunais izgudrotājs veikli pārtaisīja telegrāfa aparāta shēmu – un nu vienlaicīgi varēja telegrafēt abos virzienos.
1869. gadā Edisons atteicās no telegrāfista darba un kopā ar kādu Poupu izgudroja biržas telegrāfa aparātu. Par naudu, ko Edisons saņēma par savu izgudrojumu, viņš pieņēma darbā piecdesmit palīgus, izveidoja firmu Pope, Edison & Co. Electroingenieure un sāka ražot biržas telegrāfa aparātus.
Edisona izgudrojumi neaprobežojās tikai ar telegrāfa aparāta izgudrošanu. Viņš izgudroja ogļu mikrofonu, kas bija labāks par A. Bella radīto mikrofonu. Telefona aparātu shēmā Edisons ieteica lietot transformatoru, tā palielinot telefona darbības tālumu. Viņš veica tūkstošiem eksperimentu un izgatavoja ilgdarbības elektriskās spuldzes. Edisons izgudroja arī runājošo mašīnu – fonogrāfu [mehāniska ierīce skaņu ierakstei vaska veltņos un ieraksta atskaņošanai].
