Mirušu suņu atdzīvināšana, perfektās sievietes izstrāde un citi trakumi tikai šeit!
9 mūsdienu Frankenšteini18
Atpakaļ no mirušajiem?
Anna Bågenholm, Navarikas ,Norvēģijā, doktorantūras studente 1999.gadā cieta slēpošanas negadījumā – sieviete tika iesprostota ledū vairāk kā 80 minūtes. Sievietes sasalušais, mirušais ķermenis ar helikopteru tika nogādāts stundas lidojuma attālumā esošajā slimnīcā. Anna bija ledus auksta un bez jebkādām dzīvības pazīmēm. Dr.Mads Gilbert izlēma veikt lēnu ķermena sildīšanu – pēc trīs stundām notika neticamais – sievietes sirds atsāka pukstēt! Slimniece lēnām atveseļojās – šis notikums kļuvis gluži vai par simbolu un cerību tiem,kam draud nāve.
Mmmmm.... smadzenes....
Austrijas pētnieki spēruši milzu soli smadzeņu izpētē – izaudzējot paši pāris eksemplārus! Protams, tās nav peldošas smadzeņu puslodes stikla burkā, bet gan cerebrālie (smadzeņu) organoīdi – apmēram 4mm lieli, izaudzēti petri traukā no cilvēku cilmes šūnām. Šīs mini-smadzenes simbolizē izcilu sasniegumu – pirmo reizi,kad cilvēks laboratorijas apstākļos spējis radīt ko tik tuvu reālām smadzeņu šūnām. Pētījumi var atklāt tādu slimību ārstēšanas iespējas kā autisms un šizofrēnija.
Zombiju suņi?
Pitsburgā sperts neprātīgs solis mirušo atdzīvināšanā. 2005.gadā pētnieki vairākiem suņiem nosūknēja asinis, aizvietoja tās ar sāls šķīdumu un atstāja dzīvniekus klīniskās nāves stāvoklī veselas 3 stundas. Tad nolēja sāls šķīdumu, atgrieza atpakaļ asinis un…tajos atgriezās dzīvība. Šī skandalozā procedūra var radīt iespēju smagi slimo saglabāšanā, līdz ir atrasts slimību ārstēšanas veids.
Galvas transplants – jau iespējams?
Pagājušajā gadsimtā bijuši vairāki mēģinājumi transplantēt galvu. Jau 1959,gadā Ķīnā esot veikta suņa galvas transplantācija,bet 1970.g. – mērkaķa galva pārcelta citam mērkaķim. Problēma vienmēr bija viena – pievienot mugurkaulu. Ne suņi,ne mērkaķi neizdzīvoja īpaši ilgi pēc veiktajām manipulācijām. Bet 2013.g. jūlijā itāļu zinātnieks Serhio Kanavero publicēja rakstu,kurā apgalvoja,ka tagad iespējams transplantēt pat cilvēka galvu! Mugurkaula savienošanai būtiskākais esot tīrs un līdzens griezums – gan no transplanta puses,gan saņēmēja.
Pašlaik gan neviens vēl šo procedūru nav izmēģinājis
Uzaudzēt ausi uz apakšdelma?
Lielākā daļa trako zinātnieku eksperimentus veic ar citiem,bet ne Stelārks! Stelārks sevi padarījis gluži vai par briesmoni – kādā reizē ķirurģiski piestiprinājis sev robotisko roku. Tad ļāvis citiem kontrolēt savuy ķermeni – caur internetu sūtot elektriskos impulsus.. Viens no pēdējiem garadarbiem – trešās auss pieoperēšana savai rokai.
Īstais Dr.Frankenšteins?
Pavisam burtiski – Dr.Valdo E. Frankenšteins, 85 gadus vecs, joprojām praktizējošs ārsts Mičiganā. Strādā par ģimenes ārstu jau 55 garus gadus. Valdo jau pieradis pie frtanken-jociņiem – vecais vīrs Halovīna laikā pat mēdz atbilstoši saģērbties – gluži kā Mērijas Šellijas varonis.
Elektrība kā mūžīgās jaunības avots?
Elektrisko impulse izmantošana šūnu atjaunošanai bija zināma jau pirms Mērijas Šellijas “Frankenšteina”(1818.g.). Patiesībā trakā itāļu ārsta Džovanni Aldini (1762-1834) eksperimenti ar elektrību un līķiem bija rakstnieces iedvesmas avots. Lai nu kā – šis elements uz ilgu laiku bija aizmirsts – bet nu vairs ne! Biologs Maikls Levins bioelektriskos konceptus ievedis mūsdienu medicīnā – izmantojot sīkus impulsus molekulārā līmenī,lai aktivizētu šūnas.
Ideālā sieviete.
Dr. Deivids Metloks vienmēr meklēja ideālo sievieti...Kad kāda paciente ,vārdā Veronika, ieradās pie plastiskā ķirurga saistībā ar vaginālo plastiku – Deivids esot iemīlējies no pirmā acu skatiena. Vai vismaz saskatīja ideālu miesas gabalu,ko viņš varētu griezt pēc savas patikas un gaumes. Vīrietis ierosināja sievietei veikt multiplas operācijas – zoda slīpēšanu, liposakciju, krūšu palielināšanu utt. Tad Metloks dāmu bildinājis – kopš tā laika abi nododas sievietes uzlabošanai ar veselām operāciju miriādēm...
Lelles no cilvēku audiem?
Kad zinātne tumšā ieliņā sastop mākslu,tad var sākties īsti nakts murgi. Rietumaustrālijas Universitātes zinātnieku/mākslinieku grupa SymbioticA radījuši skulptūras no dzīviem audiem. Piemēram – izveidota auss no cilvēka miesas, ādas jaka no peles šūnām vai pat izaudzēti vardes audi steika formā – tieši tā, zinātnieki nevis vienkārši sašuj kopā gabaliņus,bet gan izaudzē audus tādās formās,kā pašiem patīk. Attēlā redzamas t.s. “worry dolls” jeb “raižu lelles”, kas izstādes laikā pašas reģenerējās.