Šodien, kā jau ierasts iepeldēju spoku birojā uzreiz pēc septiņiem. Eju tā neko sliktu nenojaušot, un hop, skatos uz galda noliktas grupas Līvi nošu grāmatas un blakus zīmīte uz kuras rakstīts free stuff. Skatos, apkopēja jau sāk grāmatas krāmēt savā somā. Neko daudz neiespringstot, pagāju garām līdz savam datorgaldam. Opā, tad man ieslēdzās spuldzīte. Kādam var noderēt, kāds būs priecīgs to saņemt izsolē. hopā opā, heisā hopsā un es jau atpakaļgaitā airējos pie galda. Tā, lūk, šorīt šī grāmata nokļuva līdz spoku izsolei. Novērtē! :)
“Savā ilgajā mūžā Līvi grāvuši daudzus stereotipus un aizspriedumus un rādījuši gaismu daudziem sekotājiem, paši palikdami nepārspējami. Un galu galā tā ir grupa, bez kuras vairāk kā bez jebkuras citas nav iedomājama latviešu roka vakardiena un arī šodiena.” – tā par Līviem rakstīju žurnālā Liesma 1989. gadā. Domāju, daudzi šiem vārdiem piekritīs arī šodien, kad kopš toreizējās publikācijas pagājis jau gadsimta ceturksnis.
Izsole
Izsoles sākums 20:00>> izsoles formāts - parastā
Balva
Grupas "Līvi" nošu grāmata. 50 labākās dziesmas, notis, akordi, dziesmu teksti. (Balvu iespējams saņemt pēc 10.08.16.)
Šim nošu sējumam uz vāka lieliem burtiem rakstīts “LATVIEŠU ROKMŪZIKA”, un ir pavisam loģiski, ka pirmais krājums jaunajā sērijā sastādīts no grupas Līvi repertuāra. Jau kopš pagājušā gadsimta 70. gadiem Līvu dziesmas daudziem Latvijā spēj nozīmēt tik daudz, ka ar laiku un pašiem nemanot kļuvušas par daļu no tā, kas mēs esam. 70. un 80. gadu padomju stagnācijas dziļajā pelēcībā, Atmodas pacilātības, pašapziņas un brīvības idejas apzināšanas laikā, kā arī mūsdienu Latvijas paradoksu pilnajā realitātē Līvi ir ļāvuši sajust cerību, spītu un spēku, bet - pats galvenais – kopības sajūtu. Un jebkurš mākslinieks, kurš attiecības ar savu publiku veidojis tik ilgā, sarežģītā, vēsturiskas un cilvēcīgas spriedzes piesātinātā laikā, katrs, kurš pratis būt ļaudīm vajadzīgs arī tad, kad to dzīve piedzīvo būtiskas pārmaiņas, var justies radošā ziņā izredzēts. Līvi par to ir maksājuši dārgu cenu, bet var būt, ka tā atbilst viņu vērtībai. Grupas ceļš ir bijis sarežģīts, uzvaru un traģēdiju pilns – tāpat kā tautas liktenis. Un, iespējams, tieši tādēļ viņu mūzika visos laikos skan tik aktuāli un gūst tik dzīvu rezonansi.
Laba dziesma ir tā, kas uzrunā daudzus, bet katram pasaka to, kas ir svarīgs tieši viņam. Ja šis trāpījums ir precīzs, dziesma kļūst par pavadoni mūža un varbūt pat vairāku paaudžu garumā. Vairs nav svarīgi, vai to sauc par roku, folkloru, vai šlāgeri. Jo īstenībā jau runa nav par mūziku, bet par mums pašiem. Par to, ka šīs dziesmas ir daļa no mūsu patiesības, mūsu dusmām, ilgām un mīlestības. Šķiet, ar daudzām no te apkopotajām Ērika Ķiģeļa, Ainara Virgas, Jāņa Groduma, Tomasa Kleina, Viļņa Krieviņa, Modra Šterna, Guntara Mucenieka un Aivara Brīzes dziesmām tas jau ir noticis. /Klāss Vāvere/
