Labs vakars visiem spocēniem. Pirmais ko gribu teikt ir apsveikt ar Latvijas uzvaru un panākumu, kuru bija jāgaida 9 gadus - iekļūšanu top 8. Nervu cīņā ir izdevies uzvarēt mājiniekus dāņus, turklāt sausā. Vislielākie nopelni panākumā, protams, Elvim Merzļikinam, kurš aizvadīja izcilu spēli, taču uzslavas ir pelnījusi visa komanda. LATVIJAS izlase pierādīja visiem, kas sevi nolika pirms turnīra to, ka ne jau pārbaudes spēlēs ir jāizcīna uzvaras, bet čempionātā. Daudzi pirms turnīra jau gatavojās atlaist Hārtliju un gaidīja izkrišanu no Elites, tā vietā ir pretējais - garantēta vismaz 8. vieta turnīrā. Turnīra atklājums - Rūdolfs Balcers, jo reti, kāds mums debitē ar tādu pārliecību. Pirms Balcers ieradās cerēju uz pāris punktiem un labu spēka spēli, tā vietā atbrauca hokejists, kura katrs izgājiens laukumā var radīt pozitīvas emocijas. Par šo spēli - kļūdas bija, taču tas ir saprotami, jo ir ļoti grūti aizvadīt 2 labas spēles 2 dienās, taču tas izdevās. Tie, kas heito Latviju teiks, ka paveicās, teiks, ka haļava. Veicas stiprākajiem un tieši tāpat var teikt, ka dāņiem paveicās, ka vairākkārt sabučojām viņu vārtu stabu. Pirms turnīra daudzi satraucās, nenoliegšu, arī es, kā būs bez vairākiem līderiem -Dārziņa, Girgensona, Kuldas, Daugaviņa, kā pavilks Merzļikina dublieri, vai Merzļikinam pēc smagā Šveices fināla būs iekšā - būtībā sanāca piespiedu paaudžu maiņa, kura ir izdevusies necerēti veiksmīgi.
Ceturtdienas vakarā mūs sagaida cīņa ar Zviedriju. Protams, ka šajā mačā nebūsim favorīti, protams, ka uzvarai vajadzēs brīnumu, taču džeki jau tagad ir izdarījuši to, ko no viņiem negaidīja neviens. Paldies puišiem par šo spēli un turēsim īkšķus pret zviedriem. Pat ja neizdosies mačs un sanāks mačs, kas būs līdzīgāks somu spēlei nekādā gadījumā nav ko pārmest. Un tajā pat laikā jāpasapņo pr uzvaru - nav jēga spēlēt ja netici sev. Par lielu hokeju, par lielu Latviju!
