Es Jums pastāstīšu briesmigu stāstu , kas notika Helovīnā. šis stāsts ir patiess, tāpēc runā ka tas liks maniem matiem sacelties gaisā...
Tas viss notika mana pilsētā pirms daudziem gadiem, kas tajā laikā bija tikai maza pilsētiņa kalnu ielejā Katalonijā, Spānijā. Pilsēta bija nedaudz vairāk nekā nelielu kvadrātu ar baznīcu, parku, cietumu,skolu un mājām ap šim vietām. Skola šajā vietā ļoti lepojās ar sevi, jo tā bija labākā šajā provincē.
Bija helovīna rīts un skolēni savās klasēs nodarbojās ar mākslu un amatniecību. Daži grieza skeletus no papīra lapām, daži krāsoja sikspārņus un citi greba un zīmēja ķirbjus. Skolēnu vecuma grupa bija 8-9gadi. Skolotāja bija jauna un skaista, šajā skolā viņa strādāja tikai mēnesi.
Bērni izklaidējās veidojot helovīna rotājumus, skolotāja pagrieza skaļāk rādio lai dzirdētu laika prognozes. Bija plānota helovīna ballīte arā ,tāpēc viņa vēlējās parliecināties ka nebūs lietus.
Pēkšņi laika prognoze tika parrauta, svarīga paziņojuma dēļ. Sabiedrībai bīstamais slepkava ir izbēdzis no vietēja cietuma un atrodas meklēšanā. Lūdzot visus būt piesardzīgiem. Slepkava ir ģērbies tumšās drēbēs un ir bruņots. Policija uzsver nekādā gadījumā nemēķināt aizturēt slepkavu pašu spēkiem. Skolotāja steidzās pie rādio lai to izslēgtu, jo nevēlējās lai bērni uztrauktos un baidītos, lai arī šija mazaja pilsētiņā skola atradas ļoti tuvu cietumam. Taču bija par vēlu, bērni visu bija lieliski dzirdējuši un sākās panika. Skolotāja centās bērnus mierināt, un iestāstīt ka viņiem nedraud briesmas. Pēc pāris minūtēm domofonā skanēja paziņojums- Uzmanību visiem skolotājiem! Mēs esam informēti, ka policijai ir darīšanas ar ļoti nopietnu situāciju, kas šobrīd norisinās mūsu pilsētā. Visiem skolotājiem nekavējoties jaaizver visi logi un jaaizsledz klases durvis, līdz policīja kontrolēs šo situāciju! Atkārtoju vēlreiz, visiem skolotājiem nekavējoties jaaizver visi logi un jaaizsledz klases durvis līdz turpmākām instrukcijām.
Skolotāja lika bērniem saglabāt mieru. Viņa izvilka savu atslēgu un devās aizslēgt klases durvis, pēctam rūpīgi apstaigāja klases logus pārliecinoties ka tie ir droši aizvērti un aiztaisot žalūzijas.
Kāda meitenīte pacēla roku un vaicāja vai drīkst aiziet uz tualeti. Skolotāja negribēja ļaut viņai iet, taču meitenīte uzstāja. Skolotāja deva atļauju doties viņai uz tualeti, galu galā tas bija maz ticams ka slepkava būtu nācis uz skolu.
Viņa teica meitenītei ka tad kad viņa būs atpakaļ, lai pārliecinātos ka tā ir viņa , viņai trīs reizes jāpieklauvē un divas reizes japaskāpē pa durvīm.
Skolotāja izlaida meiteni uz tualeti un lai mazinātu uztraukumu bērnu vidū sāka stāstīt stāstus. Kad pēc 20minūtēm mazā meitenīte vel nebija atgriezusies, skolotāja sāka uztraukties, bažas parādījās arī citos bērnos. Skolotāja skaļi brīnijās- Ko gan viņa tur tik ilgi dara?
Pēkšņi viņi sadzirdēja soļus gaitenī. Visi klasē sastinga līdz pie durvīm dzirdēja - tuk tuk tuk skrač skrač! Viņa ir atpakaļ-smagi nopūtās skolotāja. Viņa paņēma atslēgu un devās pie durvīm. Kāds ļoti pārbijies puisēns jautāja- bet ja nu tā nav viņa? Skolotāja vilcinājās turot atslēgu slēdzenē. tuk tuk tuk skrač skrač. Tā noteikti ir viņa- atrauca skolotāja un pagrieza atslēgu. Durvis atsprāga vaļā un tajās stāvēja garš stāvs turot rokās nazi un mazās meitenītes galvu. Slepkava ienāca klasē smaidot līdz ausīm. Bērni bija iesprostoti klasē. Viss kas bija dzirdams bija šausminoša kliegšana aiz bailēm un sāpēm skolas koridorā. Panikā skolotāja izsita logu un paglāba savu dzīvibu dototies drošībā, taču bērniem nepaveicās. Kolīdz ieradās policija, tiem pavērās šausminoš skats. Visa grīda, sienas un griesti bija notraipīti asinīm, bērnu ķermeņa daļas mētājas visapk;art, ta;cu slepkava sēdēja klases vidū. Viņš katru bērnu bija sakapājis sīkos gabaliņos. policija atrada mazo meitenīti tualetes trešajā kabīnē bez galvas. Policīja izpētija, ka aizbēgot no cietuma slepkava slēpās tualetē un gaidīja savu upuri, piespiežot viņai atklāt paroli un tad bez jebkādas žēlastības atdalīja viņas galvu no ķermeņa. Skolotāja nonāca psihiātriskajā slimnīcā. Viņa nespēj atgūties un nepārtraukti atkārto-tuk tuk tuk skrač skrač....
Skola tika pamesta, pēc nežēligā slaktiņa vecāki atteicās tur sūtīt savus bērnus. Skola tur stāvēja tikai kā liecība par nežēlīgo slepkavību. Runā ka ja jūs apmeklējat veco skolas ēku un iedziļināties sienās, var redzēt kā no tām veljoprojām plūst mazo bērnu asinis un var sadzirdēt skaņas kuras pavadija slepkavu sadalot katru bērnu sīkos gabaliņos līdz viņu pēdējam elpas vilcienam. Ja esat pietiekami drosmīgi aizejiet uz tualetes trešo kabīni , vienkārši trīs reizes pieklauvejiet divas reizes paskrāpējiet , tad atveriet durvis un jūs redzēsiet kā šī meitenīte sēz tualete, lūkojas uz jums lai arī viņai nav galvas......
