Es izdomāju, ka sakarā ar helovīna nedēļu, es šajā nedēļā katru dienu, visas nedēļas garumā, ielikšu vienu šausmu stāstu.
Sātana pēdu nospiedumi12
Bija 1855. gada, 9. februāris, kad pirmo reizi parādījās sātana pēdu nospiedumi. Tajā rītā pilsētnieki pamodās un ieraudzīja tūkstošiem dīvainu pēdu nospiedumu sniegā. Pēdu bija patiešām daudz un tās vijās cauri vairākām pilsētām.
Pēdas atradās arī uz sienām, žogiem, jumtiem un dārziem, kur cilvēkam vai dzīvniekam būtu neiespējami tikt. Dažas pēdu rindas vienkārši nekurienē apstājās un izzuda. Vēl vairākas pēdu nospiedumi rindas beidzās un turpinājās tikai pēc liela gabala.
Daudzas pēdu rindas mistiskā veidā šķērsoja Exe upi, un turpinājās tikai tās otrā pusē. Lai nu kurš, vai kas tas bija, viņš bija pārgājis pāri ūdenim.
Cilvēki bija šokā un vairākums domāja, ka ko tādu spējis paveikt tikai un vienīgi sātans.
Klīda baumas, ka pilsētā redzēta melna, sātanam līdzīga figūra.
Taču bija arī cilvēki, kas atteicās ticēt tam, ka tas bijis sātans. Tie izgudroja paši savas teorijas, piemēram, ka tās ir tikai halucinācijas, kā arī to, ka tā, iespējams bijusi lecoša pele.
Vairāki cilvēki teica, ka tas, iespējams bijis balons, kas lidojis pāri pilsētām, un tā aukla vilkusies pa zemi, savukārt, citi teica, ka no zoodārza izlauzušies vairāki ķenguri, kaut gan pēdu nospiedumi nemaz nelīdzinājās ķenguru pēdu nospiedumiem.
Vai Tu domā, ka šīs teorijas ir ticamas? Protams, ne, bet ir vieglāk ticēt tam, ka tie bija tikai ķenguri, nevis sātans, kas tumšā ziemas naktī staigājis apkārt cenšoties aizraut uz elli.
Pat līdz šai dienai pēdas sniegā nav izskaidrotas.